Gunārs Ansiņš: Stabilitātes, ne noēšanas budžets
liepajniekiem.lv
Es ļoti priecājos, ka pašvaldības 2018.gada budžets tika apstiprināts. Tas dod iespēju jau vairākiem simtiem cilvēku saņemt algu nevis kontrolcipara līmenī, bet jau pastiprinātā budžeta līmenī.
Šis budžets iezīmējas ar to, ka, salīdzinājumā ar 2017.gadu, ir pieaugums. Bet lielākā daļa no šī pieauguma tiek finansēta pašvaldību darbinieku algas segmentā. Ar pašvaldību darbiniekiem es domāju strādājošos – sākot ar auklīti un beidzot ar Sociālā dienesta darbiniekiem, policiju un visiem citiem.
Kas attiecas uz budžetu, tad kopīgie cipari ir nedaudz vairāk kā 80 miljoni eiro. Un, manuprāt, budžeta veidošanās procesā kā pirmā prioritāte bija atalgojuma trepes izveidošana. Man ir liels prieks arī, ka Pašvaldības policijai ir finansējums par virsstundām.
No sociālā bloka skatoties, domāju, ka ļoti pozitīvi vērtējams atbalsts manis iniciētajai audžuģimeņu programmai, kas ir ietverta budžetā.
Protams, mēs vienmēr redzam un vēlamies kaut ko vairāk. Bet man šķiet, ka iespējamā finansējuma robežās budžets ir ļoti korekts un kvalitatīvs.
Domāju, ka 2018.gada budžets ir stabilitātes budžets. Kā jau es minēju, pirmā prioritāte bija gan minimālās algas reforma, kas ir valstiskā līmenī, gan arī nodrošināt trepi, kas ir pietiekoši dārga trepe. Es šo budžetu uzskatu par stabilitātes budžetu.
Jo, ja runājam par finansējumu attīstībai, kur arī ir finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – no 75 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro, tad nevarētu teikt, ka kas ir tikai un vienīgi noēšanas budžets.
Ceru, ka, nākamā gada februārī izskatot budžeta grozījumus, mēs vēl varēsim atrast finansējumu tieši attīstības projektiem.
Gunārs Ansiņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks