Skarbajiem komentāru autoriem un citiem kaislīgiem absolūtās taisnības piekritējiem jau iepriekš vēlos paskaidrot, ka mans personīgais viedoklis ir un paliek gana personīgs un subjektīvs. Un nekādā ziņā negrasos kādu pārliecināt un, pasarg Dievs, vēl audzināt.

Taču kā vēju pilsētas patriotei kauns atzīties, bet vienu no pludmales kafejnīcām, kuras kā sēnes rindiņā sakārtojušās mūsu skaistajā jūrmalā, apmeklēju pavisam nesen. Nācās secināt, ka nepavisam neesmu sajūsmā par šādas izklaides iespējām.

Var jau būt, ka pie vainas mana ne pārāk plašā fantāzija un vienkārši trūkst iztēles, taču pāris no rupja koka sasistu solu un pleķītim pāri uzslietu telti ar pārāk smaidīgu dīdžeju pie skaņu pults saukt par kafejnīcu, manuprāt, ir stipri vien pārspīlēti. Un, kad paziņa no mūsu visnotaļ jaukās un omulīgās kompānijas mani atvēsināja, ka šī jau ir viena no solīdākajām vietiņām pludmalē, palika pavisam neomulīgi.

Kas gan notiek zem citiem jumtiņiem, ja šeit drebuli uzdzina gan lielie patiešām jaunu cilvēku, lai neteiktu bērnu, pūļi ar neveselīgu mirdzumu acīs un pārāk vaļīgu uzvedību. Ja ik pa brīdim zīdainajās pludmales smiltīs pie kājām krīt kāds iededzis un smaržīgs saules vīrs, vismaz šajā mirklī juzdamies kā viens no seksīgajiem Malibu pludmales glābējiem. Ja nedaudzās sēdvietas uz soliņiem aizņēmuši vīri ar dzīves nogurumu acīs un gausumu rokās, cilājot dižos alus kausus, šķiet, sarunas par medībām un meitenēm abi brašuļi jau atstājuši senā pagātnē.

Taču apgūt citas telts teritorijas nebija ne vismazākās vēlēšanās un par āķi lūpā nevarēja būt ne runas.

Protams, vasarai un pludmalei atbilstošai izklaidei noteikti ir jābūt. Un lieki moralizēt, jo, ja ir pieprasījums, tikai loģiski, ka tam seko arī piedāvājums. Un teikši godīgi – reizi vasarā savā tuvu draugu un ciemiņu kompānijā var jau arī izdancoties visai jautri, neņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus. Taču tas ir tikai un vienīgi izņēmums, ne regulārs nedēļas nogaļu pavadīšanas veids.

Un rodas arī loģisks jautājums – kur lai liekas tie hiperaktīvie pilsētas atpūtnieki, kuriem pastaiga mežā un dabas jaukumu baudīšana izraisa vien vāju smīnu un prasīt prasās pēc enerģiskas un dinamiskas publikas? 

Bet varbūt mazliet, vismaz mazliet uzņēmēji (ar izņēmumiem, bez šaubām) varētu piedomāt pie attiecīgās vietas servisa un iespējām, jo nav jau mūsu ļautiņi tik aprobežoti, lai gūtu gandarījumu vien no pliko dupšu konkursiem un ievērojamos daudzumos patērēta alkohola.