Šomēnes par elektrību samaksāju aptuveni tikpat, cik būtu maksājusi par centralizēto apkuri, ja tā būtu pieslēgta. Atšķirība tikai tā, ka nu viss dzīvoklis nav vienmērīgi silts. No rīta elektriskais sildītājs darbojas dzīvojamā, vakarā – guļamistabā. Tādēļ sāku apsvērt iespēju pārcelties uz mājokli ar krāsns apkuri, kur pati varu būt noteicēja, cik daudz un kad sildīties.

Aicinājums savākt mājas iedzīvotāju parakstus, lai pieslēgtu siltumpadevi pirms apkures perioda sākuma, palicis bez ievērības. Šķiet, kāpņu telpā tas pielīmēts tikai tādēļ, lai pusaudžiem būtu, kur uzrakstīt rupjības. Kamēr vairākums iedzīvotāju padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās ir pensionāri un cilvēki ar zemiem ienākumiem, nepieciešamo parakstu skaitu – 50%+1 – nebūs iespējams savākt. Cilvēkiem trūkst līdzekļu maizei, tādēļ viņi ir ar mieru taupīt, kā vien var. Loģiski, siltums neietilpst pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sarakstā. Var taču uzvilkt piecus džemperus, ietīties segā, dzert karstu piparmētru tēju, un jādrebinās nebūs nemaz!

Bet runa nav tik daudz par aukstumu, cik par gaisa mitrumu. Mēbeles pelē, mazāk vilktas drēbes skapī sāk pārklāties ar baltu pūciņu, uz tapetēm parādās tumši pleķi. Dzirdēju, paziņa tikko nomainījusi gultas matraci. Arī sācis pelēt. Pelējums un drēgnums savukārt veicina elpceļu slimību, pat astmas, attīstību.

Rūpējoties par savu veselību un īpašuma stāvokli, kāda kareivīgāk noskaņota jauna dāma apsver iespēju sūdzēt kaimiņus un pašvaldību tiesā. Dzirdējusi, ka centralizētās apkures perioda sākums atkarīgs no diviem faktoriem – ja gaisa temperatūra nav pazeminājusies līdz noteiktajai robežai, spēkā stājas noteikumi par konkrētu datumu. Normatīvajos aktos gan izdevās atrast tikai to, ka apkures perioda sākumu un beigas pašvaldību dzīvojamām ēkām un budžeta iestādēm nosaka pati pašvaldība pēc saskaņošanas ar piegādātāju. Taču apkures periodam noteikti jāsākas ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī trīs dienas pēc kārtas ir zemāka par plus astoņiem grādiem pēc Celsija.

Tā kā ziemas pēdējos gados pie mums ir siltas, radiatori dzīvokļos droši vien sāks silt ap Ziemassvētkiem. Ja nu gadījumā ātrāk, tad ļaudīm būs iespēja pukstēt – kāpēc kaimiņmājā siltums jau ir, bet man vēl jāsalst. Nesapratīs, ka apkuri nevar pieslēgt visām mājām uzreiz kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Ilze Šķietniece,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste