Protams, ka piedalīšos Saeimas vēlēšanās. Uzskatu to par savu pilsoņa tiesībām un pienākumu izteikt savu viedokli. Arī citiem liepājniekiem vajadzētu piedalīties, ja tas ir pienākums un iespēja paust savu viedokli. Mums visiem ir svarīgi saprast, ka šīs būs nozīmīgas vēlēšanas.

Pēc Valda Zatlera ierosinājuma par Saeimas atlaišanu Latvijas sabiedrība ir sakustējusies. Piekrītu viedoklim, ka politikai nepieciešams atbrīvoties no ciešās sasaistes ar biznesu. Man nav pieņemams, ja cilvēka profesionalitāte mūsu valstī tiek saistīta ar viņa piederību vai arī nepiederību noteiktai partijai.

Reti kurš uzskata, ka pēc 17.septembra situācija valstī strauji mainīsies. Arī es esmu viena no tiem, jo viens ir jauni deputāti, bet otrs – valsts pārvaldes amatpersonas. Uzskatu, ka lielākā problēma ir atbildības trūkums valsts pārvaldē. Amatpersonām jābūt tieši atbildīgām par saviem lēmumiem. Jaunās Saeimas galvenais uzdevums ir uzticības atjaunošana valsts pārvaldei un tās institūcijām. Pie tam, tās nedrīkst būt tukšas frāzes partiju programmās, bet gan konkrēti priekšlikumi, kā atjaunot uzticību Saeimai un valsts pārvaldei kopumā.

Iespējams, ka kaut kas mainītos, ja tiktu ieviesta jaunu vēlēšanu sistēma, kura dotu iespēju balsot par konkrētu cilvēku, nevis visu politisko partiju kopumā. Ja mēs balsotu par konkrētu cilvēku, atbildību par savu rīcību uzņemtos pats ievēlētais, nevis visa partija.

Nav grūti internetā palasīt partiju programmas un atbilstoši tām izdarīt savu izvēli, taču, manuprāt, tur ir tikai vispārējas frāzes, tāpēc, lai šīs vēlēšanas būtu kvalitatīvākas par iepriekšējām, vienīgais, ko tiešām var vērtēt, ir katra konkrētā kandidāta līdz šim paveiktais. Te laikam vajadzētu izvērstāku darbu prasīt no Centrālās vēlēšanu komisijas, lai sabiedrībai būtu pieejama plašāka informācija par katra deputāta kandidāta līdz šim paveikto, nevis tikai formālās informācijas uzskaitījums.

No sava darba pieredzes zinu, cik ļoti cilvēki samulst, ja pēc skaistu saukļu skandināšanas viņiem tiek uzdots jautājums – un ko jūs pats esat ieguldījis vai ieguldīsiet mērķu sasniegšanai. Tāpēc liepājniekiem ieteiktu rūpīgi izvērtēt deputātu kandidātu iepriekšējo ieguldījumu mūsu kopējo mērķu sasniegšanā, nevis partijas reklāmas kvalitāti.

Vēlēšanas nav vienas dienas darbs vismaz reizi četros gados. Tas ir process gan pirms balsošanas dienas, gan pēc tās. Latvijas iedzīvotāju mentalitātei tas ir sveši, bet man patīk itāļi – viņi vienmēr atradīs paņēmienus, kā izrādīt savu attieksmi pret politiķiem un viņu pieņemtajiem lēmumiem, un itāļu politiķi tajā ieklausās.

Ja skatās uz Tautas partijas lēmumu izbeigt darbību un eksprezidenta lēmumu dibināt savu partiju, tad kopumā es to vērtēju kā normālu parādību. Vieni, nespējot nospraust jaunus mērķus un noteikt to sasniegšanas ceļu, beidz pastāvēt, citi nāk vietā. Tā pat kā uzņēmējdarbībā. No organizāciju teorijas viedokļa, un partija ir organizācija, tai ir jābūt kādam vajadzīgai. Jā šī ārējā klienta nav, nav pamata organizācijas eksistencei.

Tagad jau jāskatās uz nākamās Saeimas darba kārtību un, manuprāt, ekonomikas jomā galvenais ir atbalsts uzņēmējdarbībai. Uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējīgu preču un pakalpojumu ražošana nozīmē darba vietu skaita un valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu. Mums ir daudz valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu uzņēmējdarbībai, bet problēma ir birokrātija, ar kuru saskaras uzņēmēji.

Otra problēma Latvijā ir profesionālās izglītības atbilstības nozaru attīstības prasībām. Tā ir problēma, kura pakāpeniski tiek risināta, tomēr nepieciešama intensīvāka darba devēju un mācību iestāžu sadarbība, kura tiktu balstīta uz abpusējas ieinteresētības pamata.

Vēl viena problēma mūsu “viensētas” domāšanas veids. Te atkal jāpiemin itāļi, kuri uzņēmējdarbībā nevis konkurē, bet spēj apvienoties kopēju mērķu sasniegšanai. Latvijā klasteru ideja tā arī nav spējusi reāli iedzīvoties. Kā tipisku piemēru var minēt bieži dzirdēto, ka par konkrēto pasūtījumu konkurē Liepājas un Ventspils ostas. Šāda situācija vedojsies jau vēsturiski, bet iespējams pienācis laiks sadarbībai, pārvarot personīgās ambīcijas. Tas atkal ir jautājums par konkurenci vai sadarbību. Jāņem vērā, ka Latvija ir maza valsts un mēs nebūsim konkurētspējīgi, ja neapvienosim savas iespējas.

Indra Ruperte,
RTU Liepājas filiāles docente Indra Ruperte
Uzņēmējdarbības administrēšanas maģistre