Indulis Kalns: Pārāk daudz runājam un maz darām
Indulis Kalns, Liepājas galvenais arhitekts
Mans personīgais novērojums: ik pa trim gadiem ierodas kāds
precinieks un sola. Vienam pūrā ir glāžu šķūnis Rožu ielā, otram – mākslīgie viļņi
un akvaparki Dienvidu fortos, vēl kādam – zinātniskās bumbas pie Vecās
ostmalas. Nu ir SPA viesnīca, ar ko šis precinieks atjās. Vai viņš paliks šeit
vai aizjās, grūti kaut ko komentēt un prognozēt.
Jāatzīst, ka pēc visa, kas ir noticis – pēc šiem
neveiksmīgajiem mēģinājumiem, šoviem, kas ir izgāzušies, pēdējais vēl saistībā
ar ”Liepājas metalurgu”, pseido investori, kas mums ir visapkārt, – esmu
noguris, lai izteiktos ļoti optimistiski par rozēm, ja zied kastaņas.
Kā nav vajadzīgs? Viss ir vajadzīgs! Būtu muļķīgi domāt, ka
pilsētai nav vajadzīgas dzīvības pazīmes! Protams, ka tās ir vajadzīgas! Bet
vienkārši visi ir noguruši, visi kļūst aizvien neticīgāki pret to, kas tiek
solīts. Tādēļ negribas un šobrīd nav pamata patosam par vīzijām un realitāti.
Dienvidu forti bija objekts, kur nevis ik pēc trīs gadiem,
bet gan katru gadu brauca precinieki ar vīzijām. Es jau vairs pat neuztveru
nopietni: atkal jau ierodas kāds ar Spānijas koncernā aizņemtu ideju par
mākslīgiem viļņiem un sāk taisīt šovu, ka nu tik te kaut kas būs – milzīgs atpūtas
centrs Dienvidu fortos.
Man šķiet, ka tomēr pārāk daudz runājam un maz darām.
Es jau vairs nesmaidu, kad šie solījumi no šovmeņiem nāk. Kaut
gan joprojām jau ir cerība, ka kaut kas varētu notikt. Pēdējā gadījumā, runājot
par SPA centru Zvejnieku alejā, pats investors rēķina, kalkulē, vai bizness ir
reāls. Un ļoti godīgi pateica, ka neko nebūvēs, ja neredzēs perspektīvu. Un tā
ir laba ziņa. Nevis nākt ar šovu, kur lācis brauc ar velosipēdu, ir
ugunsspļāvējs, bet saprast. Paskatīties, vai šeit tas vispār ir vērts, pirms sākt
spļaut uguni.
Cits jautājums ir pludmales attīstības vīzija. Ir būtiska
atšķirība. Viens ir investors, kurš nāk ar kaut kādiem viņam vien zināmiem
nolūkiem kaut ko attīstīt un tamlīdzīgi. Pavisam cits – pašvaldībai piederošie
īpašumi, kurus pašvaldība aprūpē un kuriem saimnieks ir tieši pašvaldība.
Pilsētas pludmales plānojums ir pilsētai piederoša īpašuma attīstības
redzējums. Un tas ir pašas pilsētas bilancē iespējama, realizējama pilsētvide.
Tā ir būtiska atšķirība! Šeit nav nekādu solījumu. Šeit ir
kopējais redzējums un atbilstoši pilsētas iespējām mēs varam kaut ko
sistemātiski attīstīt. Tā ir atšķirība, tādēļ nevajadzētu salīdzināt kā divas
līdzvērtīgas lietas – kompleksus un pludmales attīstību.
Turklāt uz pludmales attīstību varam iet solīti pa solītim.
Un tieši tā tas arī ir ieplānots. Jo ir neprātīgi attīstīt visu uzreiz. Jo šādā
attīstībā parasti tiek pieļautas kļūdas. Un pēc pieciem, desmit gadiem būs
pilnīgi cits redzējums. Tāpēc nav jāsasteidz lietas, bet gan ir jābūt kopējam
redzējumam, lai ieceri varētu sistemātiski attīstīt.