Jaunā Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu redakcija tapusi trīs gadus, līdz visi iesaistītie beigās bija vienisprātis par grozījumiem.

Viens no tiem ir loma apjoma izmaiņas – skaitā vai kilogramos.

Mencai mainīts loma skaits no 10 uz piecām. Pamatojums saņemts no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, jo

mencu krājums jūrā ir sliktā stāvoklī un tā aizsardzībai makšķerēšanā un zemūdens medībās loms būtu jāsamazina.

Sugas aizsardzības nolūkos jāmazina arī zušu ieguve. Kādreiz varēja paturēt trīs gabalus, savukārt tagad atļauts tikai viens, izņemot atsevišķus ezerus, no kuriem zušiem nav iespējama brīva lejupmigrācija uz jūru.

Par divām plēsīgo zivju sugām – zandartiem un līdakām – sākotnēji tika spriests, ka vajadzētu samazināt lomu uz trijām zivīm.

Sarunu gaitā vienojās, ka

būtiski ir aizsargāt lielās zivis, kuras ir vaislas zivis un var sniegt vislielāko devumu zivju resursu papildināšanai.

Beidzamajos gados attīstoties tehnoloģijām, daudzi makšķernieki izmanto eholotes un mērķtiecīgi izņem lielās trofejzivis. Tāpēc paredzēts, ka piecas zivis lomā var būt, taču var paturēt tikai vienu zivi, kura garāka par 75 centimetriem.

Ja lomā ir šāda zivs, tad pārējiem četriem zandartiem jābūt garumā no 45 līdz 75 centimetriem, bet četrām līdakām – no 50 līdz 75 centimetriem.

Ir arī labas ziņas, jo loms palielināts vimbām. Iepriekš bija atļautas piecas zivis, tagad – septiņas. To ierosināja makšķernieki, norādot, ka

vimbu resurss Latvijas ūdeņos ir labs.

Jaunums ir arī vējzivīm noteiktais loma lielums 10 kilogrami. Tas darīts tāpēc, ka vējzivis piekrastes ūdeņos iegūst noteiktā laikā diezgan lielā intensitātē.

Jaunā redakcijā izstrādāts 3. pielikums, kurā ietvertas upes un ezeru daļas, kur noteikti aizlieguma periodi. Pārsvarā tie ir lašveidīgo zivju ieguves rudens liegumi.

Sarakstā ir iekļauta Bārta no Lietuvas-Latvijas robežas līdz ietekai Liepājas ezerā.

Plašas diskusijas bija par zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu, kas tika pilnveidots. Sarakstu iesniedza makšķernieki, tālāk viedokli prasīja pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas šīs ūdenstilpes, un Dabas aizsardzības pārvaldei. Iepriekš tās bija 55 ūdenstilpes, tagad sarakstā iekļautas 79.

Noteikts arī tas, kurās ūdenstilpēs un kādu invazīvo sugu vēžus atļauts iegūt.

Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.