Gada nogale, tuvojošies Ziemassvētki – tas ir laiks, kad
visskaļāk tiek runāts par labdarību. Ļaudis tiek aicināti ziedot sirmgalvjiem,
bērniem, maznodrošinātajām ģimenēm, izglītības iestādēm, dzīvnieku patversmēm
u.c., lai gan cilvēkiem, gan mūsu četrkājainajiem draugiem svētki būtu gaišāki.

Un lielos vilcienos aicinājumi sasniedz mērķi. Kā atzina
ielās sastaptie liepājnieki, ikviens vismaz reizi ziedojis labdarībai. Lielākā
daļa manis uzrunāto visbiežāk ziedojot, zvanot uz speciālajiem tālruņu
numuriem. Kāds dodas uz dzīvnieku patversmi, lai apdāvinātu suņukus un minkas,
kuriem nav īstu māju. Bet vēl kāds, tuvojoties gada nogalei un atbrīvojot māju
no pašam vairs nevajadzīgām lietām, maisus ar citiem vēl noderīgām mantām
transportē uz ”Otro elpu” vai Sarkano krustu.

Lielākoties, lai ziedotu, nepieciešama nauda. Protams, ne
jau katram tās tik daudz, lai dalītos. Taču ziedot un citiem labu darīt var arī
bez centa kabatā. Manuprāt, dārgākais, ko cilvēks var ziedot, ir asinis.
Dzīvības sulu, bez kuras neviens no mums nevar izdzīvot, laboratorijā ražot vēl
diemžēl nav izgudrots.

Noņemu cepuri to liepājnieku un pārējo Latvijas donoru
priekšā, kuri regulāri vai kaut reizi pa reizei nodod asinis.

Vislabāk donoru ziedojumus spēj novērtēt tie, kuriem
negadījumu vai veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama asins pārliešana un
līdz ar to donoru asinis. Taču mēs neviens neesam pasargāti no nelaimes. Mēs
nezinām, kurā brīdī mums pašiem, mūsu tuviniekiem vai draugiem var būt
nepieciešamas donoru asinis.

Daudz labu lietu dzīvē ir bez maksas, un asins ziedošana ir
viena no tām. Ziedojot asinis, cilvēks kādam citam uzdāvina otro dzīvi.

Protams, ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar kļūt par
donoriem. Taču arī tas nenozīmē, ka ar labdarību var nodarboties tikai tad, ja
var ziedot biezu zutni.

Kādam vientuļam pensionāram, iespējams, nepieciešams mājoklī
ienest malku, jo viņš šo vienkāršo darbiņu vairs pats nespēj paveikt. Kādam
citam tikpat vientuļam sirmgalvim varbūt nepieciešams vien sarunu biedrs, lai
tumšais laiks pirms Ziemassvētkiem kļūtu gaišāks. Un tam arī nevajag ne centa –
atliek vien atlicināt mazumiņu sava laika un sirds siltuma…