Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ita Cērmane: Bezsirdības paraugstunda

Ita Cērmane: Bezsirdības paraugstunda
Foto: liepajniekiem.lv
12.07.2014 07:00

Ita Cērmane, www.liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Kāda sieviete nesen bija aculieciniece notikumam, ko
vispareizāk būtu nodēvēt par prātam neaptveramu. Proti, pie atkritumu
konteineriem apstājusies automašīna, no kuras izmests… kaķis. Lieki piebilst,
ka auto durvis pēc dzīvnieka izmešanas no spēkrata aizvērušās un
transportlīdzeklis aizbraucis.

Kā stāsta sieviete, bijis skaidri redzams, ka no mašīnas
izmestā kaķenīte iepriekš bijusi mājas mīlule, visticamāk, istabas kaķis.
Nokļuvusi uz ielas, labi barotā un koptā kaķenīte bijusi ne tikai apjukusi, bet
līdz nāvei pārbijusies. Savukārt, kad tuvojies bezpajumtes kaķis, bijusi šokā.

Tā kā tobrīd sieviete uz ielas bijusi viena, kaķenīte
patvērumu meklējusi pie viņas. Dzīvnieciņš sekojis sievietei, ne soli no tās neatstādamies.
Un, kad sieviete piesēdusi autobusu pieturā, lai gaidītu transportu, kaķenīte
nekavējoties ielēkusi sievietei klēpī, glāstus un mierinājumu meklēdama. Bijis
skaidrs, ka iepriekš dzīvnieciņš mitis pavisam citādos apstākļos.

Uz ielas likteņa varā pamest kaķenīti sieviete nav spējusi,
savukārt mājās viņa to nest arī nav varējusi. Viņai mājās jau ir divi kaķi –
runcis un kaķenīte. Turklāt abi jau no ielas savākti. Ne dzīvokļa platība, ne rocība
sievietei neļauj pieņemt vēl trešo minci.

Viņa zvanījusi uz jauno Liepājas dzīvnieku patversmi. Pat
piedāvājusi nelaimē nonākušo kaķi pati turp nogādāt. Saruna nav vedusies –
patversmes darbiniece nolikusi klausuli. Kad sieviete zvanījusi atkārtoti,
beidzot izdevies panākt, ka patversmes vadītāja viņu uzklausa.

Arī man nācies piedzīvot, kā ļaudis aiz mājokļa durvīm
izliek reiz tik gribētu dzīvnieku. Pirms gadiem dzīvoju īres dzīvoklī
daudzdzīvokļu mājā, kur stāvu zemāk dzīvoja ģimene ar trim bērniem. Tie
vecākiem ilgu laiku lūdzās mājdzīvnieku. Māte visbeidzot mājās pārnesa
kaķēniņu. Viss bija labi līdz laikam, kamēr kaķītis izauga un bērniem vairs
nešķita interesants. Rūpes par dzīvnieku – viņa barošana, kaķa tualetes
mainīšana, acīm redzot, no ģimenes bija par daudz prasīts. Rezultāts – vienā
jaukā dienā kaķis vienkārši tika izlikts aiz durvīm…

Minētajam kaķim bija laimējies mazliet vairāk. Mēs, kaimiņi,
runci, kurš bija iedēvēts par Kaki, aprūpējām. Viens vai cits kaimiņš Kaki
ieaicināja ciemos, pabaroja. Arī bez pajumtes zvēriņš gluži nebija – ēkas
pagrabstāvā, kur bija katlu māja, iekārtojām runcim ērtu guļvietu. Kakis bija
tāds sava veida mājas iedzīvotāju kopējais mājdzīvnieks…

Taču šie minētie divi nebūt nav vienīgie gadījumi, kad
cilvēki no apnikušiem mājdzīvniekiem atbrīvojas, tos vienkārši izliekot aiz
durvīm. Vai sievietes gadījumā – izmetot no mašīnas, kas, manuprāt, ir
bezsirdības paraugstunda…

Dzīvnieks, vienalga – kaķis, suns vai jūrascūciņa, nav
rotaļlieta, ko brīdī, kad tā apnikusi, var iemest stūrī, lai par to aizmirstu.
Pieņemot mājās spalvu kamoliņu, ir jārēķinās, ka tas būs jābaro, par to
jārūpējas. Dzīvnieks izaugs, no pūkainā kamoliņa pārvēršoties par zvēru… Tā
ir ATBILDĪBA! Turklāt uz daudziem, pat desmitiem gadu!

Franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī vislabāk
pazīstamo grāmatu “Mazais princis” silti ieteiktu izlasīt ikvienam,
īpaši tiem, kuri kāmīšus iemet klozetpodā, bet kaķus izliek aiz durvīm. Lapsa
šajā grāmatā Mazajam princim mācīja, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus
pieradinām. Un tā nu ir svēta patiesība!

Protams, daudzi man tūdaļ oponēs: cilvēks nonācis situācijā,
kad nespēj vairs rūpēties par dzīvnieku. Piedodiet, bet lai vai kādi būtu
apstākļi, ir iespējams atrast citu risinājumu! Saimnieks izbrauc no valsts? Bet
kaķīti taču var paņemt līdzi! Zinu daudzus mūsu tautiešus, kuri, dodoties
strādāt uz Dāniju vai Nīderlandi, savus minkas paņēmuši līdzi. Jāizbrauc uz
ilgāku laiku? Var taču sarunāt kādu, kas minci pieskata un pabaro!

Nav iespējams vairs mājās turēt dzīvnieciņu kāda ģimenes
locekļa veselības problēmu dēļ? Jāmeklē zvēriņam jaunas mājas! Ja neizdodas,
pašam jāvēršas pēc palīdzības dzīvnieku patversmē. Nu kaut jādodas pie
veretinārārsta un jāiemidzina dzīvnieks, jo tā, manuprāt, būtu humānāk, nekā
iepriekš lolotu radību izmest uz ielas!

Un lai man neviens nemēģina teikt, ka uz ielas jāizmet
mājdzīvnieks tādēļ, ka to vairs nevar pabarot! Paskatieties uz tantiņām, kuras
no savas niecīgās pensijas lolo sunīšus un kaķīšus un vēl pabaro ielas minkas!
Ja cilvēkam ir līdzekļi auto un degvielai, kā pirmajā gadījumā, tad neticu, ka
nevar atlicināt kaķa tiesai…

Manuprāt, šis ir jautājums, uz kuru jāraugās no cita
viedokļa – caur CILVĒCĪBAS prizmu. Nu kā tu vari izmest aiz durvīm to, kurš
tevi ik dienu pavada un sagaida? Kā vari atteikties no tā, kurš uz tevi skatās
ar vislielāko uzticību acīs, tevi uzskatot par Dievu to Kungu? Nesaprotu un
nekad nesapratīšu! Tādēļ stipri šaubos, vai vispār deva cilvēcības ir
divkājainos radījumos, kuri spēj savu mājdzīvnieku IZMEST…

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz