Atklāta vēstule Liepājas pilsētas Domei, Liepājas pilsētas pašvaldības policijai, laikrakstam ”Kurzemes vārds”, www.liepājniekiem.lv

Š.g. 11.jūlijā jau trešo reizi viesojos Jūsu skaistajā pilsētā, un, tā kā iepriekšējās reizēs centrālo daļu biju apskatījis, šoreiz izvēlējos doties uz interesanto Karostas rajonu.
Aplūkojis cara laika un paneļu arhitektūras kopdzīvi, caur jauko Beberliņu atpūtas vietu pa militāristu ierīkotu bezvārda celiņu ar asfalta segumu devos jūras virzienā. Pie nama Nr.40 ar auto šķērsoju Atmodas bulvāri un pa tuvāko celiņu labajā pusē turpināju braukt jūras krasta virzienā. Pa ceļam nebija nevienas ceļazīmes vai tekstuālas norādes par braukšanas vai apstāšanās/stāvēšanas ierobežojumiem. Tā kā esmu pieradis, ka Rīgas jūras līča piekrastē gan apdzīvotās vietās, gan pagastos pat katra mazākā taciņa ir ar ”ķieģeli”vai pārrakta, neradās pat mazākās aizdomas, ka kaut ko pārkāpju. Celiņš bija pārāk šaurs, lai novietotu automašīnu stāvēšanai, un tādēļ, ka mašīnā bija mans 1,5 gadu vecais dēls, saprotamu iemeslu dēļ, turpināju braukt uz priekšu. Drošības sajūtu vēl pastiprināja priekšā un uz labās puses sānceļa redzamās automašīnas. Oļu/grants segums kļuva par smiltīm, un, piebraucot pie smilšu laukumiņā esošās automašīnas, novietoju savu blakus. Pēc pārdesmit minūtēm blakus esošā automašīna aizbrauca, un pēc laika atbrauca pašvaldības policija, un tās darbinieks atnāca 300m līdz mums uz vecajām sabrukušajām fortifikācijas celtnēm, kuras bijām aizgājuši apskatīt. Viņš piedāvāja samaksāt 20,-Ls soda naudu par pārkāpumu, piebraucot pie stāvkrasta. Tā kā man nebija skaidras naudas, piedāvāju viņam, lai uzraksta protokolu un aizliek/uzlīmē uz auto priekšējā stikla, un es vēlāk centrā bankā samaksāšu. Policijas darbinieks atgriezās pie kolēģiem, un vēlreiz visi trīs nāca pie manis. Viņi prasīja manus personas datus, kurus es nosaucu, un, pēc to pārbaudīšanas ar rāciju, tika sastādīts protokols par Aizsargjoslu likuma 36.panta Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 3.daļas 6.punkta pārkāpumu, kurš nosaka aizliegumu ”ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.” Uzskatu, ka neesmu pārkāpis satiksmes noteikumus un neapzināti nokļuvu situācijā, kad auto novietošanu var traktēt kā pārkāpumu, tāpēc protokolu neparakstīju.
Savukārt tā paša Aizsargjoslu likuma 36.panta. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 5.daļā ir noteikts ” Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai.”
Diemžēl Liepājas pilsētas ziemeļu daļā Karostas apkaimē tas pagaidām nav izpildīts. Pirms sodīt pilsoņus, būtu jāsakārto sava saimniecība, jo pretējā gadījumā tas atgādina citu varas struktūru sliktākos piemērus ar slēpšanos krūmos un ”dubultpiecīšu” medībām.
Nedomāju, ka ar savu 900 kg vieglo, pašu mazāko Fiatu ar mazu apgriezienu dīzeli, būtu radījis reālus zaudējumus pielijušās, pieblietētās smiltīs. Iespējams, ka pašvaldības policijas darbinieku veiktie vietas fotouzņēmumi jau šogad, pēc rudens vētrām, būs vēsturiski, jo notikuma vieta būs aizskalota, ja netiks veikti krasta nostiprināšanas darbi ilgtermiņā.
Manā gadījumā: -vai tiešām ar skaidras naudas klāt neesamību, lai samaksātu sodu uz vietas, būtu kļuvis no nepareiza auto novietotāja par ”ļaunprātīgu kāpu izbraukātāju”- vienā plauktiņā ar atsevišķiem neapzinīgākajiem kvadraciklistiem un 4×4 stūrētājiem?

Aigars Matvejevs
Rīga
2008-07-12