Karina Atāla: Smēķē, lai izrādītos
Jau ceturto gadu veselības inspekcija rīko pretsmēķēšanas kampaņu “Nesmēķējošā klase”, kam aicināti pieteikties 7.– 8. klašu skolēni. Projekts ir labs, jo papildu aktivitātes, kas mazinātu šo nelāgo aizraušanos skolēnu vidū, ir nepieciešamas. Nepietiek tikai ar vecāku, skolotāju teikto un reklāmām plašsaziņas līdzekļos.
Kopīgi ar skolēniem pirms dažiem gadiem izlēmām piedalīties, jo klase bija tiešām laba, atraktīva. Tagad viņi ir lieli – 11.klases audzēkņi. Nezinu, kādas viņiem šobrīd ir attiecības ar cigaretēm, iespējams, kāds smēķē, taču domāju, ka vairums tomēr ne. Mums veicās labi, izturējām pusgadu. Muļķīgi sanāca izstāties, jo biju apslimusi un par vienu dienu nokavēju ar atskaites e-pasta nosūtīšanu. Atceros, ka viss notika, balstoties uz klases audzinātāja godaprāta. Klasē bija trīs četri smēķētāji, taču viņi noturējās un visu šo laiku, kopš projektā piedalījāmies, nesmēķēja. Viņi pat priecājās, ka izdevies noturēties vienu, divus, trīs… mēnešus. Pati esmu nesmēķētāja, tāpēc viegli varu pateikt, vai bērns ir vai nav vilcis dūmus. Priecājos, ka ne reizi nebija jāsūta, ka esmu pieķērusi kādu smēķējam. Projekta gaitā prasījās lielāka kontrole no organizatoriem. Skolēniem teicu, ka būs pārbaudes ar īpašām ierīcēm, bet tas, protams, bija meli, taču šādi noturēt viņu uzmanību izdevās.
Piekrītu, smēķēšana ir nopietna problēma jauniešu vidū, redzams, ka daudzi ir aizrāvušies ar cigaretēm. Manuprāt, tā ir izrādīšanās. Tikai neliels procents ir to, kas kļuvuši par atkarīgajiem ģimenes iespaidā, jo viņš diendienā ir pieradis pie dūmiem, tādējādi pamazām kļūstot par līdzatkarīgu. Uzskatu, ka šad un tad skolēniem ir jāpieklauvē pie viņu sirdsapziņas, atgādinot, ka smēķēt nav labi. Un šis ārpusskolas pasākums – “Nesmēķējošā klase” – liek uz šo lietu paskatīties savādāk.
Gribu piebilst, ka šī projekta ietvaros pabijām arī pilsētas domē. Uz kāpnēm sastapām pilsētas galvu – Uldi Sesku. Protams, pirmais jautājums, ko bērni viņam uzdeva, bija – vai jūs smēķējat. Viņš smaidot atbildēja, ka ne. Un tas atkal radīja bērnos papildu stimulu turpināt. Vēl man ir palicis prātā tas, ka dažs skolēns mēģināja pierunāt nesmēķēt savu tēti. Tas nozīmē, ka viņš domā par līdzcilvēkiem, un tas ir labi.
Karina Atāla,
Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas matemātikas skolotāja