Intervija ar AS “Latvijas Zaļais punkts” direktoru Kasparu Zakuli.

– Vai svētkos atkritumu konteineri pildās daudz straujāk nekā ikdienā?

– Tā ir taisnība! Pēc svētkiem, īpaši nākamajā un aiznākamajā dienā, atkritumu konteineri ir daudz pilnāki nekā parasti.

Cilvēki savos mājokļos pavadījuši vairāk laika – gatavojuši, saiņojuši dāvanas, līdz ar to radies vairāk iepakojuma.

– Lielākoties iepakojums ir tas, kas piepilda atkritumu kastes?

– Arī pārtika, taču tā neparādās uzreiz, bet gan dažas dienas pēc svētkiem. Ja ir saceptas 50 kotletes, bet apēstas 40, tad pārējās, kas palikušas vecas, tiek izmestas.

Es, protams, mazliet ironizēju, jo tik traki nav, bet skaidrs, ka

vairums cilvēku tomēr ēdienu svētkos sagatavo pārlieku daudz.

Latviešiem Ziemassvētkos jau ierasts galdā likt deviņus ēdienus. Daudziem ēdamais paliek pāri, un arī rasoli saskābst, jo pa nakti nostāvējuši uz galda.

– Maksa par atkritumiem nav maza. Vai iedzīvotāji šajā ziņā nekļūst prātīgāki?

– Atkritumu apsaimniekošana, tāpat kā maizes pirkšana un samaksa par ūdeni vai elektrību, ir ikdienas pakalpojums, un tas nekur nepazudīs. Visticamāk, arī lētāks tas nekļūs.

Taču cilvēki tiešām ir kļuvuši daudz prātīgāki, ja salīdzinām ar laiku pirms desmit vai divdesmit gadiem.

Kādreiz gružus vēl varēja kaut kur izmest slepus.

Tas, protams, notiek arī tagad, tomēr ne tik bieži kā savulaik. Šodien mežā kāds var nofotografēt vai nofilmēt automašīnas numuru un tad jau vainīgajam būs darīšana ar policiju.

Cilvēki reāli dara to atkritumu šķirošanas darbu, jo infrastruktūra jeb nodrošinājums šķirošanai kļūst aizvien pieejamāks.

Nupat parādījušies arī brūnie konteineri bioloģiskiem atkritumiem, līdz ar to iedzīvotājiem ir vēl vairāk iespēju šķirot pie sevis mājās un maksāt mazāk par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

– Kā vēl rīkoties, lai samazinātu atkritumu daudzumu svētkos?

– Atkritumu šķirošanā iesakām piecu “P” principu. Pirmais – pasaki “nē”! Nevajag pirkt jaunu tikai tāpēc, ka veikalā ir atlaide, ja esošais vēl ir gana labs.

Ejot uz veikalu, ņemam līdzi sarakstu un pērkam tikai to, kas vajadzīgs.

Tas pats attiecas uz ēdienu. Nu nav taču Ziemassvētkos jāapēd divas reizes vairāk nekā parasti. Arī dāvanu iesaiņošanai obligāti nav jāpērk tas spīdīgais papīrs un lente – var taču izmantot krāsaina žurnāla papīra lapas.

Otrais princips – pārskati! Izvērtē savus ieradumus un apdomā, vai konkrētā lieta ir videi draudzīgāka, vai tā tomēr saražota tā, ka to nevar, piemēram, salabot. Un, kad šī lieta saplīsīs, tad būs jāizmet laukā.

Trešais ieteikums – pielieto vēlreiz! Piemēram, ja iegādāta svecīte stikla trauciņā, tad nākamreiz varam pirkt tikai svecīti, izmantojot jau esošo trauciņu. 

Ceturtais nosacījums – pārveidojam! Varam pārveidot daudzas lietas. Piemēram, es pats personīgi veciem džinsiem nogriezu staras un savai taburetei sašuvu jaunu pārvalku. Izskatās labi.

Visbeidzot – pārstrādā! Kad esam izdarījuši visu, lai neradītu jaunus atkritumus, tad pārējos, kas atlikuši, sašķirojam un sūtām uz pārstrādi.

– Vai ir kāds iepakojums, no kura noteikti vajadzētu izvairīties?

– Jo krāsaināks iepakojums, jo videi tas mazāk draudzīgs. Vislabākais iepakojums ir tas, kas nav nopirkts.

Labāk izvēlēties iesaiņojumu, kas ir pārstrādājams, – stikls, papīrs. Protams, arī plastmasai nav ne vainas, ja to var pārstrādāt.

Nupat esam sākuši Ziemassvētku kampaņu “Dāvanu maiņas skapis”. Aptaujā noskaidrots, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju kaut reizi saņēmuši nenoderīgu, sev neatbilstošu dāvanu.

Tad nu līdz 15. janvārim ikviens, kuram saņemtā dāvana galīgi nepatīk, to var atnest uz “Dāvanu maiņas skapi” un tur atstāt.

Skapī novietotās dāvanas ir brīvi pieejamas, un, ieraugot kādu sev derīgu lietu, to var droši paņemt. “Dāvanu maiņas skapji” ierīkoti trijās vietās Latvijā, tostarp tirdzniecības centrā “Rietumu centrs” Liepājā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.