Sestdiena, 27. aprīlis Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Leonarda Ķestere: Mēs esam tas, ko mēs svinam

Leonarda Ķestere: Mēs esam tas, ko mēs svinam
Foto: kvestnesis.lv
29.09.2014 12:24

Leonarda Ķestere, LR kultūras ministres padomniece Latvijas simtgades koordinēšanas jautājumos

Latvijas
ideja ir svinēt valsts simtgadi no 2017. līdz 2021. gadam,
konkrēti iezīmējot vēsturiskos simtgades datumus. Sākot ar
2017. gadu, kad apritēs simt gadu, kopš notika Latgales
latviešu kongress, Latviešu Pagaidu
Nacionālās
Padomes sesija Valkā,
un
beidzot ar 2021. gadu, kad paies simtgade kopš Latvijas
atzīšanas de
iure
.

Starp
svarīgākajiem simtgades pasākumiem noteikti ir Vispārējie
latviešu Dziesmu un deju svētki, tiks veidota Nacionālā
enciklopēdija, Nacionālais Kino centrs jau ir izsludinājis
konkursu
Latvijas simtgades
filmu
projektu attīstīšanai, Nacionālajā mākslas muzejā paredzētas
vairākas lielas izstādes, tiks pasūtīti jaundarbi dejā,
literatūrā, mākslā, mūzikā, dizainā. Tāpat līdz tam ir
jāsakārto nozīmīgi infrastruktūras objekti.

Par to, kā
būtu svinama Latvijas simtgade un kas līdz tam jāpaveic, notiek
daudz diskusiju visos līmeņos. Svarīgi, ka ir tikušies bijušie
kultūras ministri, un viņiem ir ļoti nopietni ierosinājumi, kā
to labāk varētu darīt. Daudz diskusiju aizvadītas un gaidāmas
arī reģionos, jo liels Latvijas svinību akcents būs tieši
norises reģionos, tai skaitā Liepājā, jo tā ir vieta, kurai
bijusi liela nozīmē Latvijas valsts dibināšanā.

Un ir ļoti
svarīgi saprast, ka ne jau Latvija vienīgā 2018. gadā svinēs
simtgadi, tādas ir daudzas valstis – bez Igaunijas un Lietuvas arī
Somija un Polija. Eiropā ir vēl daudz notikumu, kam 2018. gadā
tiks atzīmēti simt gadu. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāstrādā
pie tā, lai mūs sadzirdētu.

Simtgades
svinības ir ļoti nozīmīgas, un šajā laikā, kad ir ļoti
sarežģīta ģeopolitiskā situācija, tās nevar būt pārspīlētas.
Ir pat ļoti labi, ka simtgade tuvojas. Tādējādi mēs varam
koncentrēties uz šiem svarīgajiem jautājumiem, kad ir jāstiprina
valsts griba un piederības izjūta un jāaktualizē Latvijas
vēsture, akcentējot, ka šī valsts nav nejaušība, bet
likumsakarība, kad ir jāveic jauniešu patriotiskā audzināšana
un pašiniciatīvas atraisīšana, kad ir jādara pilnīgi viss, lai
jaunatne gribētu izglītoties un vēlētos strādāt un palikt
Latvijā. Cilvēkiem būtu jāapzinās, kas ir valsts identitāte.
Tie ir ļoti precīzi simtgades mērķi, virzot valsti ne tikai uz
saglabāšanu, bet arī uz attīstību. Igauņi saka, ka grib
pamosties jaunā Igaunijā. Mums arī ir jāpadomā, kas ir tā
Latvija, ko vēlamies redzēt pēc simtgades.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz