Nesen, atverot kāda paziņas portālā draugiem.lv ievietotu galeriju, nodomāju – te tev nu bija, tomēr nozaga, lai cik atšķirīgs, unikāls, interesants, pašu rokām taisīts velosipēds bija. Atceros, kad runājāmies, viņš bija diezgan pārliecināts par to, ka garnadži neizvēlēsies viņa braucamo tieši šī iemesla dēļ, norādot, ka to būtu grūti pēc tam realizēt. Bet nekā…

Taču puiša stāsts beidzās laimīgi. Pēc aktīvas ziņošanas, daudz saprintētu lapiņu izlīmēšanas (dalīšanas) ar nozagtā velosipēda attēlu skolās, degvielas uzpildes stacijās un vēl visādās citās iestādēs, arī policijā, abi atkal satikās. Kāda meitene velosipēdu atrada pamestu kāpņu telpā. Tā saimnieks pieļauj, ka viņa operatīvā rīcība piespiedusi zagli nekustēties, jo bija iedzīts stūrī un baidījās ar viņa riteni kaut ko iesākt. Iespējams, ka tā arī ir. Apbrīnoju jaunieša iniciatīvu! Uz to, ka kārtībsargi varētu riteni atrast, viņš nepaļāvās, jo vienkārši neticēja, ka viņi varētu palīdzēt.

Taču par šo aspektu man ir vēl viens piemērs. Kādam pārim vienā naktī burtiski no mājas priekšas nozaga abus braucamos – galvenos ģimenes pārvietošanās līdzekļus, jo tikai pirms pāris mēnešiem ekonomisku apstākļu dēļ viņi bija pārdevuši savu automašīnu. Protams, šoks liels, jo abi riteņi bija saslēgti kopā un iestumti mājas kāpņutelpā. Turklāt – uz mirklīti. Neviens nevarēja iedomāties, kas notiks šo dažu minūšu laikā, kopš braucamie tika atstāti bez uzraudzības. Taču arī šis nelāgais atgadījums beidzās laimīgi. Ar kārtībsargu (!) palīdzību tie tika atrasti kādā viņiem zināmā ar likumu nedraudzīgu personu pulcēšanās vietā.

Atzīšos, ka man pašai ir ļoti lielas bailes atstāt savu velosipēdu pie veikalu vai kādas iestādes ārdurvīm. Lai arī tomēr tas ir pieslēgts, iekšēji jūtos tramīga. Tādās reizēs, piemēram, veikalu izrikšoju tempā, paķerot no plauktiem vajadzīgās preces, ātri iestājoties rindā, kur mazāk ļaužu, un, pēc samaksāšanas, steigšus dodoties uz izeju. Galvā vienmēr ir minējumi – būs… nebūs… Un, kad ieraugu, ka mans velosipēds atrodas turpat, kur atstāts, pārņem atvieglojums. Atkal paveicās, bet cik ilgi? Cik nav dzirdēts par nozagtiem velosipēdiem! Par to gandrīz vai ir dienas lasāms portāla liepajniekiem.lv kriminālsadaļā. Bet zaudēt par augstskolas beigšanu ģimenes locekļu pasniegto dāvanu ļoti negribas…

Ligita Kupčus