Līdz 8. septembrim liepājnieki Pilsētas domes rīkotā aptaujā var izteikt savu attieksmi pret ieceri atvērt jaunu azartspēļu zāli Lielajā ielā. Gan personīgi, gan arī kā Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkta vadītāja esmu pret jaunas spēļu zāles atvēršanu. Nespēju šajā iecerē saskatīt nekā laba.

Mūsu darbā strādājam arī ar spēļu zāļu upuriem, cenšamies viņiem palīdzēt. Pēc mūsu pieredzes varu teikt: spēļu zāles pazudina cilvēkus. Iespējams, kādam šķiet, ka viņš tikai vienreiz mēnesī ieies un nospēlēs divus latus. Taču bieži vien notiek tā, ka, vienreiz iegājis, cilvēks spēļu zālē atgriežas aizvien biežāk, un arī nospēlētās summas ir arvien lielākas.

Turklāt azartspēļu atkarībai ir tāda īpatnība, ka šis atkarības veids velk līdzi arī citas atkarības, alkoholismu vai narkomāniju. Ir novērots, ka azartspēļatkarīgie mēdz sevi uzskatīt par it kā labākiem, par it kā elitārākiem nekā citu atkarību upuri, jo sākumā viņiem vēl ir nauda. Un šāda attieksme viņiem traucē ieraudzīt pašiem savu problēmu. Liepājā arī darbojas anonīmo azartspēlmaņu palīdzības grupa, tikšanās notiek Kuršu ielā 19, taču to apmeklē maz cilvēku. Grupas dalībnieki stāsta, ka spēlmaņi nevēlas atzīt savas problēmas, kamēr jūtas situēti. Viņi jau neredz sevi no malas, ar spīdošām acīm raustot azartspēļu iekārtu kloķus. Neredz, kā ieskrien uz dažām minūtēm, bet nospēlē stundas. Atkarībā ir kaut kas dēmonisks. Grimstot tajā dziļāk, spēlmaņi nospēlē ne vien savus ienākumus, ar laiku arī savu radinieku ienākumus, pat ātro kredītu naudu, tā līdz pat zagšanai un laupīšanai – līdz brīdim, kamēr spēlmanis atjēdzas zemākajā punktā, un grūti ir pateikt, kur kuram šis zemākais slieksnis būs.

Tāpēc es esmu pret to, lai Liepājā radītu vēl vienu jaunu spēļu vietu. Ir briesmīgi redzēt, ka azartbiznesa zāles ir pilsētas centrā, cita pie citas. Risinājums nebūtu arī tās pārcelt un lokalizēt kādā vienā Liepājas mikrorajonā. Bet vismaz jācenšas jauno paaudzi maksimāli pasargāt no visa veida atkarībām. Lai jauniem cilvēkiem tādas vietas, arī tādas vietas kā mazie pīpju veikaliņi, būtu iespējams apmeklēt tikai domājoša, pieauguša cilvēka vecumā, kad viņš jau kā personība pats spēj pieņemt lēmumu un izdarīt izvēli, kā rīkoties. Un pēc tam atbildēt par savas izvēles sekām.