Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku ”sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem. Šī gada statistika ir skumja, jo, piemēram, aizvadītajās brīvdienās, 6.un 7.aprīlī, kopumā valstī tika reģistrēti 347 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk nekā 680 hektāri Latvijas zemes un nodega vairākas ēkas.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir seniori, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir ”apkopuši” savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

VUGD nemitīgi aicina iedzīvotājus uzmanīgi apieties ar uguni, lai, piemēram, neuzmanīgas smēķēšanas vai ugunskura dedzināšanas rezultātā neizceltos postošs kūlas ugunsgrēks. Tāpat aicinām atcerēties: Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka personai sava privātīpašuma teritoriju jāuztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 metrus platu joslu ap objektu jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Noteikumu 28.punkts nosaka, ka atbildīgajai amatpersonai jāveic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro. Protokolu par nesakoptu īpašumu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēka izcelšanos, var sastādīt Valsts un Pašvaldības policijas, gan ugunsdzēsēji un pašvaldības pārstāvji.

Raugoties uz kūlas ugunsgrēku piemēriem, ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, lai mazinātos kūlas ugunsgrēku skaits. Jāveicina īpašumu sakopšana un kontrole pār nesakoptajiem īpašumiem. VUGD aicina pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēt atbildību par nesakoptajām teritorijām. Kūlas ugunsgrēki ir nekontrolējami un ugunsdzēsēji bieži ir liecinieki, ka kaimiņa nesakoptās teritorijas var kļūt par iemeslu tam, ka blakus esošā sakoptā teritorija cieš zaudējumus, jo liesmas ātri pārmetās uz blakus ēkām.

Pēc VUGD domām, pašvaldību saistošajos noteikumos prasībām vajadzētu būt šādām: zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams nodrošināt savlaicīgu zāles pļaušanu. Zāles garums pilsētu teritorijās nedrīkstētu pārsniegt 15 cm; lauku teritorijās zāles platības būtu vēlams pļaut ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā – līdz 23.jūnijam un līdz 31.augustam; ēku un būvju īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu nepieciešams ap ēkām un būvēm 10 metrus platu joslu sistemātiski attīrīt no degtspējīgiem atkritumiem, sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

Mursals Kerimovs, VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks