Raimonds Karls: Sauļošanās ir bumba ar laika degli
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, bet sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi uz veselību. Vai sauļošanās ir veselīga?
liepajniekiem.lv
Viens no skaidrojumiem, kāpēc mēs saskatām saslimstības pieaugumu, īpaši vecuma grupā ap 50 gadiem: ir pagājuši 25–30 gadi, kopš solārijs parādījies Latvijā.
Un Latvija ne ar ko neatšķiras savos rādītājos no citām valstīm, kur arī veikti līdzīgi novērojumi, kas apliecina: nav tā, ka šodien es apmeklēju solāriju un šodien man būs kādas nepatikšanas.
Sauļošanās ir bumba ar laika degli. Tie ir 20–25 gadi.
Situācija uzlabojas, bet ir daudz darāmā, tai skaitā mītu kliedēšana.
Ir divas kategorijas cilvēku, kuri vēršas pie ārsta. Vieni nāk ar aizdomām, ka kaut kas nav labi, un parasti tādos gadījumos redzam, ka jau ir uzlīmēts plāksteris un tur ir simptomi.
Otra daļa, ar ko mūsdienās nodarbojas dermatologi, ir tie gadījumi, kad cilvēks atnāk uz apskati vai ar kādu citu problēmu, varbūt nāk uz skaistuma procedūru, un dermatologs, veicot apskati, saka:
”Zini, pirms runāsim par filleriem vai botulīniem, šis veidojums būtu tas, kas nav ilgāk jānēsā.”
Protams, jāatceras, ka saslimstības statistikā ar melanomu un citiem ādas audzējiem un arī skaitļos, cik mēs diemžēl esam zaudējuši iedzīvotājus, galvenais ierosinošais faktors ir ultravioletais starojums.
Viena lieta – mēs pasēdēsim 20 minūtes saulē un iegūsim apsārtumu. Cita lieta – kad mēs ultravioleto starojumu krājam gadiem ilgi. Jāatceras, ka
kaitē gan īslaicīgi spēcīga, gan ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbība uz cilvēka ādu ar mīnusa zīmi.
Bez mērķtiecīgas sauļošanās pludmalē cilvēki nodarbojas arī ar ikdienas lietām – pastaigājas parkā vai gar jūras krastu, sporto, brauc ar divriteni, mājās pļauj zāli.
Viss kopā tas ir tāds uzkrātais saules daudzums, kurš diemžēl var arī vainagoties ar saslimšanu.
Vēl viena speciāla grupa ir tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pilda savus darba pienākumus ceļu būvē, būvniecībā, kur viņi paļauti ultravioletajam starojumam un kur var būt runa par tā saucamo arodsaslimšanu.
Raimonds Karls, dermatologs
Uzziņai
Saslimstība ar ādas audzējiem
No 2012. līdz 2021. gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki (2022. gadā – 69), no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – vidēji 58 (2022. g. – 53).
Vidēji katru gadu tiek reģistrēti 215 jauni ādas melanomas gadījumi un 1410 citu ļaundabīgu ādas audzēju.
80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās ir veselīgs D vitamīna uzņemšanas avots.
54% uzskata, ka iedegusi āda ir veselīga.
Avots: SPKC
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.