Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sandra Vensko: Vajadzība pēc dzejas nav pazudusi

Sandra Vensko: Vajadzība pēc dzejas nav pazudusi
Foto: Egons Zīverts
09.09.2015 14:42

Sandra Vensko, dzejniece

Dzejas dienas ir
vajadzīgas Liepājai. Dzejas dienas diez vai kādreiz būs masu pasākums, bet šī
vajadzības pēc dzejas nekur nav pazudusi. Un dzejas dienas ir vitāli svarīgas
latviešu valodas pastāvēšanai – kamēr būs cilvēki, kas raksta tekstus latviešu
valodā, tikmēr arī valoda dzīvos. Dzejas dienas tomēr ir visas valsts mēroga
pasākums. Tās notiek visur. Labāk, sliktāk, kvalitatīvāk, mazāk kvalitatīvi,
bet notiek. Visur. Un man nešķirt, ka Dzejas dienas dvesmo pēc naftalīna.

Jautājums varētu
būt – kā mēs spējam sevi parādīt un kā mēs spējam iesaistīt jauno paaudzi.
Dzeja mainās, mainās arī lasītājs. Ir klasikas mīļotāji, ir tie, kas mīl visu
jauno. Ir jāmeklē, jārada jaunas formas. Daudz vēlas būt dzejnieki, bet tas
uzliek arī pienākumus. Katrs, kurš raksta, vēl nav dzejnieks. Un reizēm dzeja
pazūd grafomānijā, lai kā man negribētos lietot šo jēdzienu. 

Liepājā ir
problēma, kas atkārtojas katru gadu un ne tikai saistībā ar Dzejas dienām –
proti, pārklājas pasākumi. Mēdz teikt, ka Dzejas dienas ir svētki dzejniekiem,
bet man gribētos, lai tomēr tie būtu svētki visiem pilsētniekiem, visai
radošajai inteliģencei. Ja mēs to varētu panākt, tad mēs būtu trāpījuši
desmitniekā, bet pagaidām ar to trāpīšanu tik labi neveicas.

Mums ir skolas,
augstskolas, teātri, bet visi ir aizņemti paši ar sevi. Dzejas dienas varētu
būt tā reize, kad radošie sanāk un darbojas kopā. Mums pamazām Liepājā veidojas
šīs radošuma saliņas, kur cilvēkiem pulcēties. Mēs vienmēr esam mēģinājuši
sastrādāties ar aktieriem, bet viņiem bieži ir savi plāni, teātrim ir savi
plāni un ne vienmēr izdodas to saskaņot. Man gribētos, lai teātris Dzejas
dienās atrastu savu vietu un savu veidu, kā piedalīties.

Mums ir
universitāte, akadēmiska vide, kas zināmā mērā arī akadēmiski pieiet dzejai.
Bet līdzās zinātniskajām konferencēm ir arī studentu nakts dzejas pasākums, ko
nepavisam nevar dēvēt par akadēmisku.

Ir lietas, kuras
citu gadu var darīt citādi. Man ir dažādas idejas, ko un kā varētu darīt. Lai
būtu labas Dzejas dienas, ir jāstrādā visu gadu. Ir divi varianti – viens, kad
kultūra ieplūst no malas un otrs, kad mēs paši radām. Mums ir pietiekami liela
kapacitāte, lai mēs varētu paveikt lielas lietas. Bet reizēm mums pietrūkst
laika, reizēm – spēka, reizēm arī rutīna ņem virsroku. Programma Dzejas dienās
šogad varbūt ir samērā klasiska, tradicionāla, bet jāņem vērā arī īpašais
uzsvars uz Raini un Aspaziju šogad. Varbūt visa gada garumā, vietā un nevietā
piesaucot šos dzejas dižgarus, būs arī viena laba lieta – vismaz visi par
viņiem būs dzirdējuši un nebūs kuriozas situācijas, kad jaunajai paaudzei īsti
nav skaidrs, par ko ir runa.

Dzejas dienas
uztveru kā latviskumu vienojošu notikumu. Mēs runājam par sevi, par savu
valodu, runājam uz ārpusi. Ir daudz veidu, ka attīstīt un pilnveidot Dzejas
dienu norises. Un ne jau vienmēr finansējums ir tas, kas visu nosaka. Reizēm
pietrūkst radošās vai dievišķās dzirksts.

Dzejnieki grib
rakstīt. Un dzejnieks grib būt arī sadzirdēts. Pastāv mīts, ka literātam visu
ir jāpienes klāt gatavu. Viņam vajag menedžeri. Protams, būtu labi, ja visiem
literātiem būtu tās lielās stipendijas, kas ļautu netraucēti nodoties tikai
rakstīšanai, bet mums ir tik daudz literātu, ka tādā gadījumā valstij vairs
nepietiktu naudas, lai bruņotos. Bet mēs redzam, ka jaunās paaudzes
enerģiskākie aktīvisti paši ar visu labi tiek galā. Mums varbūt nav tik daudz
šo jauniešu. Bet viņi ir. Un Dzejas dienās ir jārada iespēja viņiem tikt
sadzirdētiem. Arī pašam dzejniekam 21.gadsimtā jābūt drosmīgam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz