Sestdien, 30.martā, visā pasaulē tiek atzīmēta Zemes stunda. Pasaulē tā tiek svinēta kopš 2007.gada, taču Latvijā Pasaules Dabas fonds (PDF) to sāka organizēt gadu vēlāk – 2008.gadā.

Sākotnēji galvenā ideja bija pievērst sabiedrības, politiķu, pasaules uzmanību klimata pārmaiņām. Sākotnēji tas bija sarežģīts termins, kurš ”dzīvoja” var teikt vien zinātniskajos institūtos. Lielā mērā tieši pateicoties Zemes stundai, klimata pārmaiņas kā problēma ir kļuvusi saprotama arī pilīs un būdiņās. Cilvēki ir noticējuši, ka klimata pārmaiņas notiek cilvēku rīcības rezultātā un tieši cilvēkiem ir iespējams šīs pārmaiņas un sekas mazināt.

Taču šodien ir nepieciešams vērst uzmanību uz vēl vienu būtisku dabas un vides problēmu. Proti, dabas daudzveidības samazināšanos. Mēs redzam, ka stāsts par dabas daudzveidības jēgu un nozīmi ir jāstāsta vēl un vēl. Pasaules Dabas fonda nesen publicētajā dzīvās planētas ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 1970. līdz 2014.gadam par 60% ir sarukušas mugurkaulnieku populācijas. Tāpat zinātnieki brīdina, ka nākamajā desmitgadē varētu izzust ap 40% kukaiņu sugu. Tie ir ļoti satraucoši skaitļi.

Arī Latvijā, kā liecina pirmie dabas skaitīšanas dati, dabas daudzveidība būtiski pasliktinās. Pētnieki norāda uz dabas daudzveidības straujo samazināšanos dabisko pļavu biotopos un mežos. Respektīvi dabiskās pļavas paliek arvien mazāk un tajās ir mazāk kā vērtīga. Arī meži kopumā kļūst arvien jaunāki – tajos vairs nav daudz dabas vērtības.

Zemes stundā mēs aicinām cilvēkus simboliski pievienoties, pieslēgties zemei, izslēdzot gaismu. Reizēm mums jautā, cik stundas laikā ietaupām elektrību, taču Zemes stunda nav par to. Gaismas izslēgšana ir simbolisks solis. Līdzīgi kā mēs piedalāmies Lāčplēša dienā, noliekot svecīti – tas ir solis, lai pateiktu citiem, ka es piedalos.

Vai Zemes stunda neapnīk? PDF jau trešo gadu kopā ar Tetra Pak, gaidot Zemes stundu, meklē Klimata vēstniekus – cilvēkus, kas ar savu zaļo darbu var būt piemērs citiem. Jāsecina, ka šogad tika pieteikts rekordliels nominantu skaits. Savukārt, pašvaldību iesaistīšanos jāvērtē kā stabilu. Tradicionāli ap 50 pašvaldību piesakās organizēt dažādas aktivitātes. Vēl arī jāpiebilst, ka šobrīd parādās vēl citas gan vietēja līmeņa, gan globālas iniciatīvas, kur cilvēki vēlas iestāties par vides un dabas saglabāšanu. Tas, cerams, nozīmē, ka kritiskā masa, lai pārmaiņas būtu iespējamas, drīz tiks sasniegta.

Pērn Zemes stundā piedalījās 188 valstis un skaits ik gadu palielinās. Tā kā Zemes stunda arī nav protests vai streiks, tad tajā izvēlas piedalīties arī dažādas valsts iestādes. Šis ir pozitīvs veids, kā pievienoties.

Mēs mudinām cilvēkus svinēt Zemes stundu, jo īstais darbs jau sākas pēc tam. Šīs stundas laikā mēs varam padomāt, kādas zaļās apņemšanās varam izvirzīt, kā rīkoties tālāk, lai dzīvotu zaļāk un samazinātu savu ietekmi uz dabu.

Sarmīte Kolāte, Pasaules Dabas fonda pārstāve