Trešdiena, 21. aprīlis Marģers, Anastasija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Vai ģenerālis Maklakovs ir sajucis prātā?

Vai ģenerālis Maklakovs ir sajucis prātā?
15.03.2009 22:00

esesmann

Ar pārsteidzošu ierosmi Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) personāla skaita samazināšanai nācis klajā NBS komandieris, ģenerālmajors Juris Maklakovs. Maklakova prāt esot jālikvidē divi NBS orķestri, starp kuriem viens ir Sauszemes spēku orķestris, kas bāzējas Daugavpilī, bet otrs ir Jūras spēku orķestris, kurš mājo Liepājā. Paldies Dievam, orķestru likvidēšanu neatbalsta Nodrošinājuma pavēlniecības štāba Orķestru pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Dainis Vuškāns. Viņš arī uzsvēris, ka orķestru likvidēšana būtu zaudējums Kurzemes un Latgales kultūrvidei. Tā arī ir.

Tā kā Daugavpilī nedzīvoju, par Sauszemes spēku orķestri daudz nezināšu. Taču kas ir Jūras spēku orķestris, laikam jāskaidro nebūtu. Pietiek Google meklēšanā ierakstīt- Jūras spēku orķestris, lai ieraudzītu, kāda ir šī orķestra nozīme visas valsts mērogā.
Bet tas vēl nav viss- orķestrantiem ir piedāvāts pārkvalificēties militārajam dienestam citās NBS vienībās, tostarp dalībai starptautiskajās operācijās. Tātad, cienītais ģenerālis iedomājies, ka šodienas muzikants, kas spēlē flautu vai bungas, rīt varētu doties misijā uz Afganistānu vai Irāku. Pat iedomājoties kaut ko tik absurdu, māc bailes, kādas ierosmes varētu sekot tālāk. Varbūt amatu zaudējušiem feldšeriem piedāvās kļūt par helikopteru pilotiem, jo redz, to taču tik ļoti trūkst! Bet lai nu paliek. Pieņemsim, ka notiek brīnums un orķestra muzikanti ir gatavi doties misijās. Bet cik ilgā laika posmā šos dažus desmitus orķestra mūziķus ir iespējams pārkvalificēt? Bet galvenais, cik tas maksās? Un ja arī tam līdzekļi atradīsies, vai misijās karavīri nesaņem krietni lielāku atalgojumu nekā uz vietas Latvijā? Piedodiet, bet kāda tur līdzekļu taupīšana? Ja tā, kāds ir orķestru likvidēšanas mērķis? Vai tiešām Latvijas armijai ir tik bezcerīgs stāvoklis, ka karot jāsūta muzikantus?
Pirms pārlieku iztirzāt NBS orķestru likteņus, viegli atrodama informācija, ka pašos NBS ir virkne citu problēmu, ko steidzami jārisina. Netrūkst arī krimināla rakstura briesmu lietas, ar kurām, kā izskatās, Maklakova kungs īsti galā netiek. Tādēļ neizskatās, ka Maklakovs kā augstākā NBS amatpersona būtu pārāk atbilstoša savam amatam. Labs indikators šai nevarēšanai ir bēdīgais NBS Gaisa spēku stāvoklis, kuru komandieris iepriekš bija Maklakovs. Tur pat nav ko liekuļot: Gaisa spēki savus pienākumus pildīt nespēj. Tagad izskatās, ka tik pat bēdīgi klājas visai NBS struktūrai. Atlikta gadiem ilgi plānotā un līdz galam neskaidrā armijas mehanizēšana ar bruņutransportu. Nezināmu iemeslu dēļ tieši Latvijas NBS ar katru gadu strauji atpaliek no Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku modernizēšanas tempiem. Kamēr Latvijas kaimiņvalstis ir vismaz daļēji atrisinājuši savu armiju apgādi ar bruņutehniku un beidzot izveidojušas konkrētu struktūru, mūsu NBS joprojām mocās nebeidzamu reformu un pārmaiņu jūklī, ar katru gadu attālinot Latvijas armijas gatavības stāvokli, lai beidzot pildītu likumdošanā noteikto.
Runājot par krīzes diktēto jostu savilkšanu, rodas jautājums: pēc kādām pazīmēm tiek izvēlēti optimizēšanas plāni? Kāda līdzekļu ekonomija tiek panākta, neglābjami sadragājot vērtīgus muzikālos kolektīvus, kuru izveidei jau ir izlietoti lieli līdzekļi. Piemēram, vairākus gadus atpakaļ Jūras spēku orķestra vajadzībām Liepājā tapa studija. Burtiski mēnesi atpakaļ Jūras spēkiem tika šūdinātas jaunās uniformas. Orķestru vajadzībām ir iegādāti mūzikas instrumenti. Kas ar to visu notiks?
Nepretendēju uz lielu militāro jautājumu speciālista lomu, taču varu atkārtot to, ka esmu vairākkārt rakstījis jau iepriekš: kad beidzot tiks sakārtota krasta apsardzības jautājums? Ar vienu un to pašu pienākumu veikšanu, jebšu moderni sakot, ar funkciju faktisku dublēšanu nodarbojas Jūras spēku Krasta apsardzības dienests un Valsts Robežsardzes jūras robežapsardzības nodaļas. Ja rodas neskaidrības, ar ko katrs nodarbojas, uzskaitīšu.

Iekšlietu ministrijai pakļautais Valsts Robežsardzes jūras robežapsardzības nodaļas veic sekojošo:
* nodrošina Latvijas Republikas jūras robežuzraudzību savā atbildības rajonā;
* nodrošina pakļautībā esošu kuģošanas līdzekļu izmantošanu jūras robežuzraudzībā;
* organizē pakļautībā esošo kuģošanas līdzekļu apkopes, remontdarbus un kontrolē to izpildi;
* veic kuģošanas līdzekļu personāla speciālās apmācības programmas izstrādi, apmācības procesa organizēšanu un personāla speciālo zināšanu pārbaudi;
* piedalās attīstības plāna jūras robežuzraudzības jomā izstrādē;
* veic ar kuģošanas līdzekļu izmantošanu saistītu normatīvo aktu projektu izstrādi un to pilnveidošanu;
* noteiktā kārtībā sadarbojas un sniedz atbalstu citām Valsts robežsardzes struktūrvienībām robežuzraudzības uzdevumu izpildē un citām iestādēm to uzdevumu izpildē.

Aizsardzības ministrijai pakļautais Jūras spēku Krasta apsardzes dienests veic sekojošo:
* nodrošina meklēšanas un glābšanas operāciju vadību un koordinēšanu Latvijas atbildības zonā;
* nodrošina naftas piesārņojuma likvidācijas jūrā operāciju vadību un koordinēšanu;
* organizē, koordinē un vada pasākumus, lai kontrolētu, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību;
* sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi, organizē vides aizsardzības un zvejniecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrolēšanu;
* organizē, koordinē un vada JS vienības, kuras ir norīkotas pildīt krasta apsardzes funkcijas;
* veic nacionālā sakaru un vadības centra funkcijas saskaņā ar Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasībām;
* nodrošina nacionālā sakaru centra funkcijas ES kuģošanas drošības tīklā SafeSeaNET.

Kā redzams, abas dažādu ministriju pakļautībā esošas struktūras veic praktiski identiskus pienākumus. Abu dienestu rīcībā ir kuģu un kuteru flotes. Pie tam, lūdzu nejaukt: Jūras spēku Krasta apsardzes dienests ir tikai viena kara flotes struktūrvienība! Ja šie divi, lielus resursus prasošie, dienesti tiktu optimizēti un beidzot uz visiem laikiem nolemts, kā pārraudzībā krasta apsardzību atstāt, ietaupījums būtu ļoti liels. Divu orķestru likvidēšana uz tā fona izskatītos smieklīga.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz