Zigmunds Mickus: Robeždatums eksāmenu norisei varētu būt 1. jūnijs
"Kurzemes Vārds"
Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik izvērtē iespējas, kā risināt problēmsituāciju ar mācību gada noslēgumu un centralizētajiem eksāmeniem. Ministre Ilga Šuplinska prognozē, ka skaidrību šai jautājumā varētu ieviest nākamnedēļ.
Ja turpinās pandēmija, tad eksāmeni tādā formā, kā tie notika līdz šim, šogad noteikti atkrīt. Ja ārkārtas situācija ies uz labo pusi, uz ko mēs visi ļoti ceram, tad varētu, bet noteikti ar striktiem ierobežojumiem, kas attiecas uz jauniešu pulcēšanos kopā. Kā novērtēt jauniešu zināšanas, ko darīt ar viņu turpmāko dzīves gaitu, iestāšanos augstskolā, es nestādos priekšā.
Pirmais eksāmens svešvalodā bija noteikts 13. maijā. Domāju, ka robeždatums varētu būt 1. jūnijs. Ja līdz tam laikam situācija stabilizējas, tad vasarā eksāmenus varētu sarīkot. Pārbaudījumu laiks ir divas nedēļas, tad tie mierīgi varētu notikt. Cik stāstījuši skolotāji, eksāmenu darbu labošana ir ļoti darbietilpīga, bet, iesaistot papildu labotājus, līdz jūlija vidum rezultāti varētu kļūt zināmi.
Vai attālinātā mācību procesā iespējams pilnvērtīgi sagatavoties gala eksāmeniem, atkarīgs no katra jaunieša. Protams, 9. klases jaunietim, kuram ir 16 gadu, tas atkarīgs no viņa paša, no ģimenes un arī no skolotāja. Es dalītu divās daļās. Būtu tādi, kas var, un tādi, kuriem ļoti problemātiski būtu sagatavoties. Runājot par 12. klasi, – tie ir pieauguši cilvēki, kuri noteikti varētu sagatavoties, arī attālināti mācoties un konsultējoties ar skolotājiem.
Ar pašiem devītajiem un divpadsmitajiem par skolas beigšanu vēl neesam runājuši, jo ziņa par eksāmenu iespējamo nenotikšanu tikko izskanējusi. Skolas izstrādātajās anketās, kuras skolēniem, skolotājiem un vecākiem lūdzam aizpildīt, šis jautājums vēl nebija iekļauts, to izdarīsim nākamās nedēļas aptaujā. Vaicāsim, vai skolēns būtu gatavs kārtot eksāmenu pēc attālinātām mācībām. Anketās, ko esam saņēmuši par pašreizējo mācību procesu, parādījās arī tādas atbildes, ka bērns pats spēj vairāk koncentrēties, klasesbiedri netraucē.
Bija teikts, ka skolēns pats spēj saplānot savu laiku un mācīties tad, kad ir tam gatavs – atpūties vai izgājis laukā svaigā gaisā. Tas liecina, ka skolēni it kā varētu sagatavoties eksāmeniem. Šādu atbilžu gan nebija tik daudz, kā to, ka labāk tomēr ir skolā. Nav noslēpums, ka ir bērni, kuriem negribas mācīties, bet skolotājam nav laika pie katra pieiet un viņu pieskatīt, aizrādīt. Ja mājās vecāki tagad piespiež daudz mācīties, šie skolēni raujas ātrāk atpakaļ uz skolu. Tomēr pozitīvu atbilžu kopumā ir vairāk.
Zigmunds Mickus, Vaiņodes vidusskolas direktors