“Pirms Jāņiem vienmēr strauji palielinās pieprasījums pēc alus. Tāpēc ražotājiem tas ir ļoti saspringts laiks,” saka uzņēmuma “Lāčplēša alus darītava” ražošanas vadītājs Jānis Briedis.

“Lai no graudiem dabūtu saldo miestiņu, process ilgst vairākas nedēļas. Viss sākas vārīšanas cehā, kur vispirms 200 hektalitru lielā katlā iejauc ūdeni un dzirnavās samaltu iesalu,” J. Briedis izrāda savu saimniecību. Pirmajā katlā samaltais iesals un ūdens noteiktā temperatūrā jānotur aptuveni pusotru stundu, lai no iesala izdabūtu cukurus, ko pēc tam var noraudzēt un iegūt misu. Tad to pārsūknē uz filtrācijas katlu. Uz sieta sakrājas tas, kas palicis pāri no graudiem, – tā sauktās drabiņas, ko var dot lauksaimniekiem, lai izbaro lopiem. Bet attīrītā misa plūst uz vārīšanas katlu, kur tai pievieno apiņus un vāra. Atkarībā no alus šķirnes dažādās kombinācijās tiek pievienoti gan rūgtie, gan aromātiskie apiņi.

Receptes izstrādā laboratorijā, to pārrauga tehnoloģe Oksana Purina. Bet vārīšanas cehā darbojas vārīšanas operatore Tatjana Siņukova. “Man ļoti patīk šis darbs, interesants process,” saka T. Siņukova, kura procesu vada datorizēti.

Kopumā process vārīšanas cehā aizņem aptuveni 3,5 stundas. Saldi rūgto šķidrumu, kurā vēl nav ne grama alkohola, atdzesē, tad pievieno raugu, un var sākties rūgšanas process. Tas notiek milzu tvertnēs, ko sauc par fermentācijas tankiem. Alus tiek raudzēts aptuveni trīs nedēļas, tad to filtrē un pilda pudelēs.

Kaut arī Jāņu alus jau ir izgatavots un pudeles nogādātas veikalos, darba uzņēmumā netrūkst. Ja laiks ir labs, tad visu vasaru pieprasījums pēc alus esot liels, ir pārliecinājies ražošanas vadītājs.

Liepājā “Lāčplēša alus darītava” darbojas jau trešo gadu, kopš tās īpašnieki – dāņu kompānija “Royal Unibrew” – nopirka “Līvu alus” ražotni. Uzņēmums ietilpst sulu, atspirdzinošo dzērienu un alus ražotājas “Cido grupā”, tāpat kā ražotnes Rīgā un Lielvārdē.

“Lāčplēša alus darītavā” Liepājā ir divi pamata brendi – “Lāčplēša alus” un “Līvu alus”, un katrā šajā grupā – pa vairākām alus šķirnēm. J. Briedis īpaši lepojas ar “Dzintara alu”, tāpat arī ar “Trīs iesalu alu”, kuri tiek uzskatīti par alus darītavas veiksmes stāstu.

Uzņēmuma modernizācijā ir ieguldīti lieli līdzekļi, izveidotas modernas laboratorijas, uzlabots tehnoloģiskais process. “Tādējādi mēs varam nodrošināt produkciju visaugstākajā līmenī,” norāda J. Briedis. Pēc “Līvu Alus darītavas” pārņemšanas tikušas daļēji pamainītas arī receptes atbilstoši patērētāju vēlmēm. Jo tās neesot nemainīgas, turklāt dažādiem cilvēkiem – atšķirīgas.

Jānis Briedis pats, izrādās, arī esot ar Liepājas pusi saistīts, jo mācījies Aizputes vidusskolā. Pēc toreizējā Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas viņa pirmā darbavieta bijusi slavenais kolhozs “Lāčplēsis” Lielvārdē. Pēc tam strādājis “Cido grupā” no pašiem tās pirmsākumiem, līdz pirms diviem gadiem atgriezies Liepājā vadīt šejienes “Lāčplēša alus darītavu”.

Kā jau Jānim, uzņēmuma vadītājam arī pašam Jāņi ir īpaši svētki. Tos viņš sagaidīšot Lielvārdes pusē. “Būs ugunskurs, būs līgošana un “Lāčplēša alus” arī būs,” J. Briedis atklāj savus Jāņu nakts plānus.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds” 

Tehnoloģe Oksana Purina pārbauda, kā lielajā katlā noris alus darīšanas process