Latvijas Zaļā kustība (LZK) paudusi sašutumu saistībā ar Liepājas domes pasūtīto telefonaptauju iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai par koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā, ko plāno realizēt AS “HRC Libau”.LZK uzskata, ka aptaujas veicēji iedzīvotājus ir maldinājuši, jautājumā iekļaujot nepamatotu apgalvojumu, ka, uzceļot koksa rūpnīcu, iedzīvotājiem būs lētāka siltumenerģija, informēja LZK pārstāve Alda Ozola.

Iedzīvotāju attieksmes noskaidrošanai viens no jautājumiem, kas respondentiem tika uzdots, bija šāds: “Rūpnīcas būvniecība Liepājā nodrošinās lētāku maksu par siltumu, kā arī jaunas darba vietas. Ņemot vērā šos un vēl citus ieguvumus, vai Jūs atbalstāt šīs rūpnīcas celtniecību?”. Atbildot uz šo jautājumu, 76% no visiem respondentiem ir pauduši atbalstu koksa rūpnīcas celtniecībai.

Tomēr, pēc LZK domām, apgalvojums par lētāku siltumenerģiju iedzīvotājiem ir nepamatots, jo “HRC Libau” ar “Liepājas enerģiju” neesot panākusi vienošanos par siltumenerģijas piegādi vai tehniskiem risinājumiem. “Tādējādi var uzskatīt, ka iedzīvotāji ir tikuši maldināti, mēģinot panākt to atbalstu projekta īstenošanai,” teikts LZK paziņojumā medijiem.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) norāda, ka apgalvojums par lētāku siltumenerģiju ir pamatots: “To jums var apgalvot jebkurš enerģētiķis, ka, ražojot koksu, rodas blakus produkts – rūpnieciskais tvaiks,” sacīja Ansiņš, piebilstot, ka, šo tvaiku novada siltumtīklos, var panākt lētākas apkures izmaksas.

Ansiņš uzsvēra, ka par koksa rūpnīcas projektu bijušas piecas sabiedriskās apspriešanas. “Aptauja pašvaldībai sniedz papildu informāciju par liepājnieku viedokļiem attiecībā uz būvniecības ieceri, taču tās rezultāti nav izšķiroši, lemjot par pašvaldības atbalstu šai būvniecības iecerei,” skaidro Ansiņš. Pašvaldība ņem vērā arī iepriekš, ietekmes uz vidi novērtējuma procesā notikušo sabiedrisko apspriešanu rezultātus, kā arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un citus faktorus.

Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā norādīts, ka nav konstatēti apstākļi, kas nepieļautu šī energokompleksa izveidi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tāpat norādīts, ka, veicot visus noslēguma ziņojumā paredzētos pasākumus, uzņēmuma darbībā tiks ievērotas spēkā esošo vides normatīvo aktu prasības.

Telefonaptauja par iedzīvotāju informētību un attieksmi pret iespējamo koksa ražotnes būvi pilsētā noslēdzās 7.decembrī. Kopumā tika aptaujāti 300 liepājnieki.

Aptauju pēc pašvaldības pasūtījuma veikusi mārketinga pētījumu aģentūra “Factum Group”, ar kuru tika noslēgts līgums par šādas telefonaptaujas rīkošanu.

Divas trešdaļas jeb 65% aptaujāto pilsētas iedzīvotāju ir dzirdējuši par plāniem būvēt koksa ražošanas rūpnīcu.

Jautāti par savu attieksmi pret šādas rūpnīcas celtniecību, 56% no visiem aptaujas dalībniekiem pauduši atbalstu šādai iecerei, tostarp 25% to pilnībā atbalsta, bet 31% – drīzāk atbalsta.

Pretēju jeb negatīvu vērtējumu sniedz trešā daļa jeb 32% respondentu, tostarp 19% pilnībā neatbalsta un 13% – drīzāk neatbalsta.

Savukārt 12% liepājnieku nav noteiktas attieksmes šajā jautājumā.

Pēc aptaujas rezultātu kopsavilkuma redzams, ka liepājnieku atbalsts iecerei būvēt koksa ražošanas rūpnīcu pilsētā kļūst ievērojami lielāks, uzzinot potenciālos ieguvumus – tiks nodrošināta mazāka maksa par siltumu un jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

24% aptaujas dalībnieku neatbalsta šo ieceri pat pēc ieguvumu uzskaitījuma.

Intervētāji zvanīja gan uz nejauši izvēlētiem liepājnieku fiksētajiem tālruņu numuriem, gan uz nejauši ģenerētiem mobilajiem numuriem.

Tika aptaujāti respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Liepājas mikrorajonos proporcionāli statistikas datiem par iedzīvotāju procentuālo sadalījumu pa mikrorajoniem, kā arī pēc tautības un dzimuma.

Jau ziņots, ka “HRC Libau” Pulvera ielā Liepājā plāno izveidot energokompleksu, kurā tiks izmantota moderna akmeņogļu koksēšanas tehnoloģija un kā blakus produkts ražots siltums. Šo ieceri pilsētas deputāti jau ir atbalstījuši šodien notikušajā Pastāvīgajā pilsētas attīstības komitejā.

Par šāda energokompleksa ieceri ir notikušas vairākas sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā iedzīvotāji Vides pārraudzības valsts birojam ir rakstījuši vēstules un arī pauduši savu attieksmi.

Rūpnīcu projektē AS “Palast Architekts” sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu “Uhde Thussen Krupp Technologies” un “Siemens”.

Kompleksā plānots pārstrādāt 450 000 tonnu akmeņogļu gadā, saražojot līdz 0,3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0,8 miljoniem kubikmetru tvaika un līdz 567 400 megavatstundu elektroenerģijas.

Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu “Marilat”, lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā. 80% ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, savukārt pārējās ogles – pa dzelzceļu no Krievijas.

Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darba vietu. Komplekss varētu sākt darboties 2013.gadā.

LETA