Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritoriju iespējams padarīt par zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru

Sekojot pasaules tendencēm bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritoriju iespējams padarīt par lielisku, zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru, secināts tiešsaistes forumā “Latvija ceļā uz atbildīgāku un zaļāku ražošanu – starts Liepājā”, aģentūru LETA informēja LSEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritoriju iespējams padarīt par zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru
20.10.2021 19:42

LETA

Atslēgvārdi

Šodien notika Liepājas pašvaldības un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes tiešsaistes forums “Latvija ceļā uz atbildīgāku un zaļāku ražošanu – starts Liepājā”, lai diskutētu par industriālā parka izveidi Liepājā un veicamajiem soļiem Latvijas ceļā uz zaļāku ražošanu.

Kā norādīja Ratniece-Kadeģe, Liepājā ir iecere izveidot zaļu industriālu parku Latvijas lielākajā rūpnieciskajā zonā, kas plešas vairāk nekā 120 hektāru (ha) platībā un ir nozīmīga pilsētas daļa. Pavisam drīz sabiedriskajai apspriešanai tiks nodots lokālplānojums, kas lielā mērā noteiks, kādu pašvaldība vēlas redzēt bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” līdz šim slēgto teritoriju.

Jaunā lokālplānojuma koncepcija paredz padarīt iepriekš slēgto “Liepājas metalurgs” teritoriju pieejamu iedzīvotājiem, atvērt inovatīvām, ilgtspējīgām un radošām uzņēmējdarbības formām, tajā pašā laikā nezaudējot pamata funkcionālo pielietojumu – tā ir un paliek ražošanas teritorija. Tā ir iespēja vairāk nekā 120 ha teritoriju sadalīt mazākos gabalos, radīt infrastruktūru ar ielām un komunikācijām, lai šī teritoriju kļūst par organisku pilsētvides daļu.

“Liepāja ir izvēles priekšā – skatīties nākotnē vai gremdēties pagātnes atmiņās”, tā šodien Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) atklāja forumu un diskusiju par Liepājas industriālā parka vīziju – bijušā “Liepājas metalurgs” teritorijas pārveidi par zaļu industriālo parku. “Liepājas metalurgs” savu darbību neturpina jau astoņus gadus, un teritorija ilgstoši nav pilnvērtīgi izmantota. “Mums ir iespēja izveidot modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā strādā un attīstās inovatīvi, ilgtspējīgi un zaļi uzņēmumi, kas rada produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai. Uzņēmumi, kas savā darbībā maksimāli pieturas pie aprites ekonomikas principiem”, uzsvēra Ansiņš.

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis (Liepājas partija) skaidroja, ka Liepājas SES izmantoja pirmpirkuma tiesības, lai bijušā “Liepājas metalurga” teritorija tiktu pārvaldīta pēc vienotiem un mūsdienu vides standartiem atbilstošiem principiem. Nevienam nav noslēpums – laiva jāairē vienā virzienā, lai tā tiktu uz priekšu. Liepājai un LSEZ ir ievērojama pieredze bijušo rūpnīcu transformācijā, veidojot kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi. 

“Ar vienotu teritorijas pārvaldību, mēs ātrāk spēsim atjaunot teritoriju un radīt mājvietu augstas pievienotās vērtības ražošanai. Tas nozīmē gan atbrīvošanu no vēsturiskā piesārņojuma, gan vienotas infrastruktūras izveide, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Liepājas industriālais parks ir nākamais solis pilsētas ilgtspējīgai attīstībai atbilstoši mūsdienu domāšanai,” uzsvēra Hmieļevskis.

Latvija ir ceļā uz atbildīgāku un zaļāku ražošanu. Eiropas “Zaļais kurss” un ES programma “Fit to 55” skaidri norāda virzienu, ka Eiropa vēlās panākt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam. Latvijā siltumnīcefekta gāzu apjoms ir jāsamazina par 40% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Šis mērķis jāsasniedz mazāk nekā 10 gadu laikā.

“Lai īstenotu Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus kaitīgo emisiju samazināšanā, savs ieguldījums jādod visām ekonomikas nozarēm. Dažas nozares ir tehnoloģiski grūtāk “zaļināmas”, kā, piemēram, tērauda ražošana, kas rada ap 8% no visiem izmešiem,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Viņš uzsvēra, ka metalurģija, ja vien tā radikāli nesamazinās savu oglekļa ietilpību, nekļūs par neto nulles piesārņotāju, drīz būs vakardiena. ES valstis vienojušās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030.gadam samazināt par 55%, un savs ieguldījums kopējos centienos jādod arī Latvijai. Kā alternatīva Eiropā un citur pasaulē attīstās “zaļās metalurģijas” uzņēmumi. Piemēram, Zviedrijā tērauda ražotājs “SSAB AB” šā gada pavasarī atklāja eksperimentālu “zaļās dzelzs” ražošanas iekārtu, kurā kā degvielu izmanto videi draudzīgā veidā saražotu ūdeņradi.

Kā liecina revidentu komercsabiedrības “KPMG Baltics AS” aplēses, attīstot industriālo parku iespējams radīt vismaz 3000 jaunu darba vietu. Tas rada iespējas piesaistīt vairāk nekā 375 miljonu eiro privātās investīcijas, attīstīt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, turklāt ar neitrālu vai pat pozitīvu ietekmi uz vidi. Kādreizējā rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija kopš 2016.gada pavasara Latvijas tautsaimniecībai vairs nav nesusi nekādu pienesumu – agrāko aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījuma vietā tā rada pat zaudējumus valsts budžetam.

“Ilgtspējīga jeb “zaļā” industriālā parka attīstības pamatā ir ne tikai videi draudzīgu risinājumu ieviešana un izmantošana, bet arī aprites ekonomikas principu ieviešana. Tas nozīmē, ka šeit liela nozīme būs tam, lai uzņēmumi, kas parkā strādā, spētu savstarpēji sadarboties, veidot resursu apriti un sadali, palīdzot viens otram procesu nodrošināšanā un tādējādi panākot pēc iespējas lielāku savstarpējo sinerģiju, resursu vairākkārtēju izmantošanu un lielāku ieguvumu tautsaimniecībai kopumā,” skaidroja “KPMG Latvijā” ESG pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova.

Daudzās Eiropas valstīs šobrīd investīcijas tiek veiktas tikai zaļos uzņēmumos. Industriālais parks, kas orientēts uz videi draudzīgiem risinājumiem, pētniecību un tajā strādājošo uzņēmumu sinerģiju varētu būt solis šāda risinājuma virzienā.

“Daudzu gadu garumā bijušajā “Liepājas metalurgs” teritorijā ir uzkrājies ievērojams vēsturiskais piesārņojums. Šī piesārņojuma ierobežošana ir priekšnoteikums, kas jāņem vērā zemes īpašniekam, lai šo teritoriju varētu atgriezt saimnieciskajā apritē un atsākt tās izmantošanu. Tāpat attīstot šo teritoriju, jāapzinās iespējamās ietekmes, ko plānotā darbība var radīt uz apkārtējo vidi plašākā apkārtnē, jo īpaši Liepājas ezeru, kas ir nozīmīgs un saudzējams dabas objekts. Nav pieļaujama nekāda veida ražošanas atsākšana, kas varētu pasliktināt vides stāvokli šajā vietā un tās apkārtnē,” sacīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Liepāja un Liepājas SEZ pēdējo 20 gadu laikā ir uzkrājusi padziļinātu pieredzi bijušo militāro, slēgtu pilsētas teritoriju ar plašām degradētām un piesārņotām teritorijām pakāpeniskā sakārtošanā, pārorientējot sabrukušo padomju resoru rūpniecību uz modernu un konkurētspējīgi aprites rūpniecību, piesaistot visdažādākās investīcijas. Kopumā no 1997.gada LSEZ kapitālsabiedrības ir investējušas 347,3 miljonus eiro, atgādināja Ratniece-Kadeģe.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz