Jūnijā “Nord Pool” sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar maiju, pieauga par 40%, sasniedzot 52,49 eiro par megavatstundu (MWh). Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence bija vērojama arī Baltijas reģionā.

Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 27%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti sasniedza 98,70 eiro par MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena kāpā par 40% un vidēji bija 92,08 eiro par MWh.

Jūnijā ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -5,24 eiro par MWh līdz 300 eiro par MW.

“Nord Pool” sistēmas cenas kāpums ir skaidrojams ar vēja izstrādes kritumu Ziemeļvalstīs jūnijā par 33%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Turklāt mainīgās nokrišņu prognozes Ziemeļvalstīs un mērenāks sniega kušanas ūdeņu pieplūdums noteica hidroizstrādes samazinājumu par 4%, kā arī hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņi bija par 4% zemāki par normu. Jūnijā, turpinoties ikgadējiem atomelektrostaciju (AES) apkopes darbiem, Ziemeļvalstu Eiropas Savienības (ES) pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija aptuveni 82%.

Arī Baltijas reģionā bija vērojams elektroenerģijas ražošanas samazinājums no atjaunīgajiem energoresursiem.

Vēja elektrostaciju izstrāde samazinājās par 22% pret maija datiem, bet saražotās elektroenerģijas daudzums hidroelektrostacijās kritās par 67%. Tikmēr saglabājās pieauguma tendence saules staciju ražošanā – jūnijā Baltijā tā bija par 6% lielāka nekā maijā.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas plūsmas no Somijas samazinājās par 21%, kas ir skaidrojams ar pārvades sistēmas jaudas ierobežojumiem remontdarbu dēļ.

Tas ietekmēja straujāku elektroenerģijas cenas kāpumu Igaunijā. Tomēr plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga par 9%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Lai arī energoproduktu un emisiju kvotu tirgos mēneša griezumā cenu izmaiņas bija mērenas, tomēr jūnija laikā bija novērots to augsts svārstīgums.

Pagājušā mēnesī elektroenerģijas nākotnes kontraktiem bija novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences.

Hidrobilances rādītājs jūnija sākumā bija – septiņas teravatstundas (TWh) zem normas, kas mēneša vidū nosvārstījās līdz – 11,1 TWh, tomēr, pateicoties augstākam par normu nokrišņu daudzumam, jūnija nogalē hidrobilance bija – 7,3 TWh zem normas. Ietekmi uz elektroenerģijas nākotnes kontraktiem atstāja arī augsts cenu svārstīgums energoproduktu un emisijas kvotu tirgos.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta (“Nordic Futures”) vidējā cena jūnijā pieauga par 25% līdz 50,55 eiro par MWh, mēnesi noslēdzot ar 54,50 eiro par MWh. Jūnijā sistēmas trešā ceturkšņa kontrakts pieauga par 17%, salīdzinot ar maiju, un vidēji bija 59,61 eiro par MWh.

Jūnija beigās kontrakts noslēdzās ar 59,50 eiro par MWh. Tajā pašā laikā 2024.gada sistēmas kontrakta vidējā cena bija bez izmaiņām – 69,19 eiro par MWh, jūniju noslēdzot ar augstāku cenu – 71,80 eiro par MWh.

Jūnijā Latvijas nākamā mēneša kontrakta cena samazinājās par 2% līdz vidēji 70,84 eiro par MWh, un mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 80,50 eiro par MWh.

Līdzīga tendence bija arī Latvijas trešā ceturkšņa kontraktam, kas samazinājās par gandrīz 3%, un tā vidējā cena jūnijā bija 82,14 eiro par MWh. Mēneša nogalē kontrakts noslēdzās ar 88 eiro par MWh.

Iepriekšējā mēnesī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā bija 1887 gigavatstundas (GWh) jeb par 6% mazāks nekā 2022.gada jūnijā un par 6% mazāks nekā maijā.

Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija 470 GWh, kas ir 8% samazinājums pret 2022.gada maiju.

Jūnijā Lietuvā patēriņš samazinājās par 3% līdz 877 GWh. Igaunijā tika patērētas 540 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija 947 GWh, kas ir par 12% mazāks nekā maijā, kā arī par 17% mazāks, salīdzinot ar 2022.gada maiju. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kritās par 46% pret maija datiem un bija 175 GWh.

Jūnijā Lietuvā saražotās elektroenerģijas daudzums samazinājās tikai par 2% līdz 378 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde bija par 5% lielāka nekā mēnesi iepriekš, un tika saražotas 394 GWh elektroenerģijas.

Baltijas kopējās izstrādes attiecība pret elektroenerģijas patēriņu jūnijā bija 50%. Latvijā šī attiecība veidoja 37%, Lietuvā – 43% un Igaunijā ģenerācijas un patēriņa īpatsvars bija 73%.

Jūnijā ūdens pietece Daugavā turpināja lejupvērstu tendenci, samazinoties par 68% pret maiju līdz vidēji 198 kubikmetriem sekundē. Jūnija pietece bija arī par 51% zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis.

Pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, jūnijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 23,4 milimetri jeb par 67% zem mēneša normas (70,1 milimetri), līdz ar to jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924.gada), atpaliekot tikai no 1969.gada rekorda (21,6 milimetri).

Daugavas ūdens pieteces samazinājums atspoguļojās arī elektroenerģijas ražošanā “Latvenergo” hidroelektrostacijās, kas kritās par 70%, salīdzinot ar maiju, un kopā tika saražotas 82 GWh elektroenerģijas.

Pretstatā maijam, kad “Latvenergo” termoelektrostacijas nestrādāja, aizvadītajā mēnesī tajās tika saražotas 58 GWh elektroenerģijas, ko noteica tirgus pieprasījums.