“Makaroni, kāds gaļas gabals, smēķi, nu, iedzert arī vajadzēs,” no lombarda iznācis, atklāti noskaita Agris Krilovs. Savā ziņā izmisis, bet savā ziņā bezbēdīgs, runīgs, tikai negrib, ka fotografē.

Tikko viņš ieķīlājis savu mobilo telefonu par sešiem latiem, un ar tiem viņam būšot jāiztiek līdz 8. februārim, kad viņš, bezdarbnieks būdams, saņems savu bezdarbnieka darba stipendiju – simt latu.

Agris ir viens no vairākiem tūkstošiem liepājnieku, kuri janvārī ieķīlājuši savas mantas Liepājas lombardos. Vienā pašā pilsētas vecākajā – un, iespējams, lielākajā ķīlu pieņemšanas vietā – “Liepājas lombardā” apmēram 3500 kredītorderu par ķīlām tiek izsniegti katru mēnesi un gadu gadiem. Tikai tagad Liepājā viena lombarda vietā darbojas vismaz trīspadsmit. Peldu ielā vien – četri. Šķiet, tieši pēdējā gadā lombardi saauguši kā sēnes.

Trešdienas priekšpusdienā lombardi, kuros ielūkojās redakcija, bija klusi. Dažos darbinieki stāstīja, ka ķīlu nesēji vairāk nākot pēcpusdienās. Bet daži – ka klientu skaits kopumā kļuvis mazāks.

“Jūtams, ka cilvēkiem ir palicis sliktāk. Kādreiz varēja redzēt, ka tāds vidējais slānis staigā pa lombardiem, bet tagad arī turīgi cilvēki – tikai tāpēc, ka nevar mašīnai kredītu samaksāt,” stāsta SIA “Elm Esco” pārdevējs vērtētājs Viktors Bukšēvics. Viņš īpaši uzsver, ka pēdējā laikā klienti lombardu uzmeklē tādēļ, ka citādi nevar nomaksāt savus kredītus. “Nes visu, ko tikai var atnest. Pat māla podus, bet tādus neņemam, ņemam tikai to, par ko zināms, ka to var pārdot. Ir jau arī tādi cilvēki, kuriem vairāk nav ko nest. Un ir tādi, kuri ieķīlā savas mantas, saka – vajagot tikai biļetei, lai aizbrauktu no Latvijas.”  

“Tas, ka cilvēkam ir krīze, vēl nenozīmē, ka viņš nāks uz lombardu. Jo viņam ir tik liela krīze, ka nav ko nest. Kādreiz bija tā – cilvēki paņēma mantas kredītā, tajā, kur neprasīja iemaksu uzreiz. Mantu atnesa uz lombardu un dabūja uzreiz skaidru naudu. Bet par to, kā kredītu samaksās, nedomāja. Bet tagad tādus kredītus vairs nedod, un arī nav mantu, ko nest,” stāsta lombarda “Zelta dzirnavas” Liepājas filiāles vadītājs Ainārs Beitiks. Redzu cilvēkus, kas nāk pastāvīgi, un tagad jau nes lietas, kas bijušas noliktas dziļi skapjos. Nav tā, kā tagad daudzi iedomājas, ka lombardā pelnām lielu naudu krīzes dēļ. Ne velti arī mums samazināja darbinieku skaitu un apgrieza algas.”

Plašāk par lombardiem lasiet Noras Driķes publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.