liepajniekiem.lv
“Aptuveni tūkstotis zaudētu darba vietu ostā un ap to saistītajās jomās,” par sekām spriež Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Atradušas spraugu Latvijā
Saeimā likuma grozījumus, kas paredz aizliegt lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, iesniedza Nacionālās apvienības (NA) politiķi.
“Likumprojektu sagatavojām, lai pasargātu savu tirgu un nestiprinātu Krievijas kara ekonomiku. 2023. gadā Krievijas graudu imports – tranzīts sasniedzis gandrīz 4 miljonus tonnu, un dramatisks pieaugums bijis tieši pēdējos divos trīs mēnešos.
Vairums no šīm kravām aiziet tranzītā uz rietumvalstīm, taču satraucošākais ir tas, ka pēdējos mēnešos pieaudzis atmuitoto graudu daudzums Latvijā, sasniedzot vairāk nekā 400 tūkstošus tonnu (graudi, kukurūza, lopbarības produkti).
Zemkopības ministrija nespēj atbildēt, cik lielu daļu no tā ar autotransportu izved uz citām Eiropas Savienības valstīm, bet cik liela daļa paliek Latvijā. Acīmredzot
atsevišķas Eiropas valstis vēlas patērēt lētos Krievijas graudus, bet pašas nevēlas būt importētāji un grib palikt ar “tīrām rokām”, tāpēc bija atradušas spraugu Latvijā.
Savukārt šāda jauna tendence tepat vietējā tirgū Latvijas graudus aizstāt ar asiņainajiem Krievijas graudiem ir ne tikai amorāla, bet stiprina Krievijas kara ekonomiku un grauj konkurenci mūsu vietējiem lauksaimniekiem, jo no Krievijas importētie graudi (visticamāk, tostarp arī Krievijas izzagtie graudi no Ukrainas) tiek ievesti par dempinga cenu, atsevišķos gadījumos pat par puscenu, kas kropļo konkurenci tirgū un nostāda mūsu ražotājus neizdevīgā pozīcijā.
Nevar noliegt, ka zināma ietekme būs uz visām ostām, bet jāuzteic arī Latvijas Stividorkompāniju asociācija, jo kolēģi pārrunāja to ar ostu uzņēmēju pārstāvjiem, kuri pret situāciju izturas ar izpratni iepriekš minēto apstākļu dēļ,” skaidro NA pārstāvis, Saeimas deputāts Artūrs Butāns.
Gandrīz puse no visām kravām
Pirms vairākiem gadiem Liepāja lepojās, ka tās osta kļuvusi par vadošo graudu un lauksaimniecības kravu ostu Baltijas jūras reģionā.
“Liepājas osta pēc saimnieciskās darbības atjaunošanas līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā apzināti ir veidota kā graudu osta, kur lielākā kravu grupa ir dažādi lauksaimniecības produkti.
Tā tas ir bijis arī vēsturiski 19. gadsimtā, kad Liepāja bija viena no vadošajām graudu eksportostām Krievijas impērijā, atpaliekot tikai no Rostovas, Odesas un Pēterburgas, un veicināja ļoti strauju pilsētas un reģiona izaugsmi visās jomās,” 2020. gadā klāstīja Liepājas SEZ pārvalde.
Togad ostā labība un labības produkti pārkrauti gandrīz 2,9 miljonu tonnu apmērā, taču pēdējos gados to apjomi aizvien pieauguši.
2022. gadā, kad Ukrainu sāka plosīt Krievijas raisīts karš,
Liepājas ostā pārkrauts 3,1 miljons tonnu labības un labības produktu, savukārt 2023. gadā – jau 3,4 miljoni tonnu, kas ir 48% no kopējā kravu apgrozījuma.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka lauksaimniecības kravu īpatsvaru Liepājas ostā veido vairāk nekā 30 dažādi kravu veidi, to skaitā Latvijā un Lietuvā audzēti graudaugi, graudu tranzīts no Kazahstānas un citām NVS valstīm.
“Vairāk nekā 20 gadu laikā ir veidota termināļu un noliktavu saimniecības infrastruktūra, kopumā ar lauksaimniecības kravu apkalpošanu saistītas vairāk nekā 1000 liepājnieku darba vietas – gan ostas uzņēmumos, gan transporta kompānijās, laboratorijās, dažādu pakalpojumu sniedzēji kā kvalitātes kontroles, remonta un celtniecības, apsardzes, u. c. speciālisti.
Samērā lielais produkcijas apjoms rada priekšnoteikumus arī lieltonnāžas kuģu ienākšanai ostā, kas, savukārt, dod iespēju pašmāju zemniekiem pārdot savu saražoto par augstāko cenu, jo noieta tirgi ir ne tikai Eiropa, bet arī citi kontinenti. Tas ir iespējams, jo
Liepājas ostā savas kravas pārkrauj lielākie Eiropas un ASV lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības uzņēmumi,”
saka U. Hmieļevskis.
Konkrēti, cik liels ir tieši Krievijas kravu īpatsvars, viņš gan nemin.
Tikmēr TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka lielākais Krievijas graudu tranzīta apkalpotājs Latvijā ir Liepājas uzņēmums “Transit Service Agency”, kas pērn apkalpojis aptuveni 2 miljonus tonnu.
Latvijas kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF tīmekļvietnē norādīts, ka “Transit Service Agency” ir oficiālais SIA LSEZ “Liepaja Bulk Terminal” pārstāvis.
“Liepaja Bulk Terminal” 2023. gadā kopumā pārkrāva 2,6 miljonus tonnu kravu.
Viena izlemt nevar
Saskaņā ar valdošās koalīcijas lēmumu graudu tranzīts caur Latviju netiks aizliegts, taču turpmāk tikšot īstenota pastiprināta graudu tranzīta kontrole, ko veiks Pārtikas un veterinārais dienests, vērtējot kvalitāti, nekaitīgumu un arī izcelsmi.
Tas esot būtiski, lai varētu noteikt, vai graudi ir Krievijas izcelsmes vai nozagti Ukrainas okupētajās teritorijās.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens gan izteicies, ka būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts.
Par šādu soli jeb jaunām sankcijām gan jāvienojas visām ES dalībvalstīm.
“ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešajām valstīm.
Neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas produktu, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju,” laikrakstam apliecina Eiropas Komisijas pārstāve Sofija Dirvena.
“Lēmumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā atbalstām. Tas ir loģisks solis. Nevajag mums no Krievijas pirkt arī tur ražoto pārtiku un citas preces.
Taču Latvija nevar ietekmēt importu uz Eiropu vai tranzītu uz trešajām valstīm.
Valdība šādu aizliegumu var piemērot, piemēram, attiecībā pret “Latvijas dzelzceļa” (LDz) meitasuzņēmumu SIA “Ldz Cargo”, līdzīgi kā to iepriekš izdarīja igauņi un lietuvieši. Taču nedomāju, ka tas būtu ļoti saprātīgi, jo ir citi pārvadātāji, kas kravas tāpat vedīs,” saka Latvijas Stividorkompāniju asociācijaspadomes pārstāvis Āris Ozoliņš.
Viņš norāda, ka kravas, kas paredzētas importam vai tranzītam uz Eiropu, neiepērk Latvija, bet gan lielie tirgotāji jeb treideri, kas galvenokārt esot ASV kompānijas.
“Latviju viņi izvēlas tikai kā loģistikas ķēdes posmu. Ja Latvija šīm kravām pateiks nē, tad šie treideri tās vedīs pa citurieni.”
To, ka Krievijas kravu tranzīta un citu valstu importa aizlieguma gadījumā Liepājas osta var zaudēt vairāk nekā 40% kravas, laikrakstam minēja vairāki avoti, kuri gan vēlējās palikt anonīmi.
Tas gan nenozīmējot, ka šie vairāk nekā 40% ir tikai Krievijas vai Baltkrievijas kravas.
“Aizliegums var paraut līdzi arī kravas no citām Krievijai draudzīgām valstīm. Vai mūsu valsts budžets var atļauties sagraut vēl vienu nozari?
Aprēķināts, ka, aizliedzot Krievijas graudu tranzītu, valsts zaudēs aptuveni 100 miljonus eiro. Jā, mums jāpalīdz Ukrainai, bet, ja būsim pliki un nabagi, mēs to nevarēsim izdarīt,” pauž kāds ar ostas darbu cieši saistīts liepājnieks.
Uzziņai
Pārkrautā labība un labības produkti Liepājas ostā (miljoni tonnu)
- 2019. gads – 2,89
- 2020. gads – 2,87
- 2021. gads – 2,8
- 2022. gads – 3,11
- 2023. gads – 3,44
Avots: Liepājas SEZ
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
