Šodien, 13. jūnijā,  vienas dienas darba vizītē Liepājā ieradās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, portālam liepajniekiem.lv pastāstīja SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Tā viņam ir pirmā reģionālā vizīte kā ekonomikas ministram, iepazīstot ekonomisko situāciju ārpus Rīgas. Ministrs atzina, ka Liepāja izvēlēta vairāku apstākļu dēļ, bet svarīgākais ir iepazīties, kā strādā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, tās kapitālsabiedrības, un kā veidojusies un attīstījusies Liepājas uzņēmējdarbības vide Satiksmes ministrijas virzītās ostas pārvaldības modeļa kontekstā.

Ekonomikas ministra viedoklis ostu pārvaldības jautājumā par Liepājas SEZ pārvaldības modeļa pārveidi bija viennozīmīgs: ”Mēs šodien pārliecinājāmies, ka Liepājas osta kā aktīva Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas daļa strādā veiksmīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem. Jā, ir kravu apgrozījuma samazinājums, bet tas ir ievērojami mazāks nekā citām Latvijas ostām, turklāt acīmredzama ir attīstība un vietējo kravu nozīme kravu apgrozījumā. Kāpēc ir kaut kas jāmaina, ja tas labi strādā? ”

Ekonomikas ministrs apmeklēja arī LSEZ SIA ”Pumac Liepāja” industriālo parku ”Liepājas Biznesa centrs” un tikās ar tā īpašnieku – Dānijas uzņēmēju Larsu Fogu, kurš atzina, ka, ņemot vērā, ka uzņēmuma pamatbizness ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, izšķiroša nozīme ir stabilitātei.  Investīcijas tiek plānotas 15-20 gadu nogrieznī, tāpēc jebkuras izmaiņas – kaut vai tikai plānotas – ietekmē uzņēmumu darbību un jaunu investoru piesaisti.

”Mums ir kritiski svarīgi saglabāt līdzšinējo komunicēšanas veidu, kas ietver sevī operatīvu un abpusēji ieinteresētu sadarbību ar Liepājas SEZ pārvaldi un pašvaldību. Mūsu galvenais mērķis bija veidot biznesa vidi ārvalstu uzņēmējiem, sniedzot praktisku atbalstu un arī telpas ražotnes izveidošanai. Šodien ”Liepājas biznesa centrā” veiksmīgi strādā 17 uzņēmumi, kas visu saražoto produkciju eksportē. Uzņēmumi kopā  nodrošina 1239 darbavietas un ražo produkciju, sākot no nelielām metāla detaļām līdz pat sarežģītam ekipējumam ugunsdzēsējiem un ūdenslīdējiem.”

Ministrs apskatīja arī citus industriālos parkus – t.sk. bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju, kur top Liepājas Industriālais parks. Joprojām neskaidrs ir jautājums, kāds liktenis sagaida martena krāsnis, kas joprojām ir valsts pārziņā un par kurām kārtējā izsole beigusies bez rezultāta.

Jānis Vitenbergs: ”Drīzumā ir plānota vēl viena izsole, un, ja arī tā noslēgsies neveiksmīgi, tad būs jāmeklē citi teritorijas attīstības scenāriji. Uzskatu, ka tā ir vēsture, ka lielu pilsētu centrā būtu jāatrodas metalurģijas uzņēmumam. Atbalstāma ir ”zaļā” domāšana, kas tiek virzīta kā viens no attīstības virzieniem, attīrot teritoriju no vēsturiskā piesārņojuma un veidojot to par inovatīvu industriālu parku ar moderniem uzņēmumiem, kas rada pievienoto vērtību.”

Ekonomikas ministrs atzinīgi novērtēja arī Liepājas uzņēmējdarbības vidi kopumā. ”Liepāja ir labs piemērs visai Latvijai – kā strādāt un attīstīties, kad zaudēts ir vadošais rūpniecības flagmanis pilsētā – “Liepājas metalurgs”, kas deva ievērojamu skaitu darbavietu liepājniekiem. Situācija ir attīstījusies veiksmīgi. Viena liela uzņēmuma vietā ir radušies daudzi mazāki, taču kopējā situācija ir laba. Tas, kas pēdējos gados ir noticis ar Liepājas uzņēmējdarbības vidi un rūpniecību, ir tikai apsveicami.”