Kurzemes ogļu stacijas projekta realizācija pašreizējā situācijā būtu uz kādu laiku jāatliek, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). “Mums ir jāskatās, vai šis projekts šajā situācijā ir vienīgais pareizais. Manas sajūtas, nevis aprēķini saka, ka šim projektam jāpaliek nogaidīšanas režīmā,” sacīja Kampars.

Ministrs uzskata, ka patlaban Latvijai būtu daudz vairāk jākoncentrējas uz vietējo energoresursu izmantošanu. “Liela zinātnieku daļa jau pētījumos pierādījusi, ka Latvija gandrīz pilnībā spēj iztikt ar vietējiem energoresursiem, tostarp koksni un biomasu,” norādīja Kampars.

Arī piemēri neesot tālu jāmeklē, jo Somijā jau strādājot līdzīgs modelis, kur pilsētās vidēja izmēra koģenerācijas stacijās tiek izmantota vietējā koksne, līdz ar to arī loģistikas izmaksas esot nelielas vai tādu neesot nemaz. Šajās stacijās saražotais siltums tiek izmantots pilsētai, bet enerģija tiek pārdota kopējam tīklam.

Kampars uzsvēra, ka jau iepriekš runājis ar vairākiem skandināvu pārstāvjiem, kas būtu gatavi investēt Latvijā šādu koģenerācijas staciju izveidē.

Attiecībā uz šo plānu realizāciju gan paredzama ļoti nopietna diskusija ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls”, kas joprojām esot diezgan monolīts veidojums un nodalīts vien juridiski. “Ražojošā daļa būtu jānodala no “Sadales tīkliem” ne tikai formāli, bet arī saturiski,” atzina ekonomikas ministrs, uzsverot, ka tādējādi tiktu radīta konkurence.

“Vidēja vai maza izmēra koģenerācijas staciju būvniecība pašvaldībās, neprasot no tām papildus izdevumus, varētu dot pozitīvu iespaidu viena līdz divu gadu laikā,” prognozēja ministrs.

Kā ziņots, valdība pērn 22.decembrī pieņēma noteikumus par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu, paredzot normatīvajā aktā divus iespējamos veidus elektroenerģijas ražošanai – gan cietā kurināmā elektrostaciju, gan arī sašķidrinātās dabasgāzes elektrostaciju.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem gadījumā, ja jaudas maksājums tiks atzīts par valsts atbalstu, konkurss nav izsludināms, līdz nav saņemts Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājums. Pašlaik Latvija ir iesniegusi EK izvērtēšanai informāciju, kas nepieciešama pirms paziņošanas procedūras uzsākšanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.