Svētdiena, 16. februāris Jūlija, Džuljeta

Konkurētpējīga elektroenerģijas cena ļautu ”KVV Liepājas metalurgs” dubultot ražošanas apjomus

Konkurētpējīga elektroenerģijas cena ļautu ”KVV Liepājas metalurgs” dubultot ražošanas apjomus
Foto: liepajniekiem.lv
11.12.2015 13:34

liepajniekiem.lv

“KVV Liepājas metalurgs” apgrozījums 2015.gadā ir
vairāk nekā 73 miljoni eiro. Kopējais saražotās produkcijas apjoms sasniedz 200
000 tonnu, no kurām šogad realizētas 185 000 tonnas, portālu informēja
uzņēmumā.

Ņemot vērā tirgus diktētās prasības un klientu vēlmes, ir
paplašināts piedāvātās produkcijas klāsts – uzņēmums līdztekus tērauda
armatūrai uzsācis ražot arī izstrādājumus no armatūras, ir paplašināts piedāvāto
armatūras stieņu izmēru klāsts no 8 līdz 25 mm, garumā līdz 16 metriem.

2015.gadā kopumā uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 550
strādājošo. Darba algās, ieskaitot nodokļus, samaksāti nepilni 7 miljoni eiro.
Lielākās izdevumu pozīcijas veido maksa par energoresursiem – 4 miljoni eiro
(tai skaitā, 1,2 miljoni eiro par OIK), vairāk nekā 3,5 miljoni eiro – par
gāzi. 2015.gadā uzņēmums spējis izmantot tikai 30% no iespējamās jaudas, kas
pamatā saistīts ar augstajām elektroenerģijas izmaksām. Ja daudziem citiem
līdzīgiem ES metalurģijas uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksas veido 11-13% no
visām ražošanas izmaksām, tad ”KVV Liepājas metalurgs” tie ir 38%, kas arī ir
galvenais iemesls uzņēmuma vājajai konkurētspējai. Uzņēmuma vadība cer, ka
elektroenerģijas cenu samazinās jaunā elektrokabeļa starp Lietuvu un Zviedriju
nodošana ekspluatācijā 2016.gadā.

”Uzņēmums ir gatavs ciest zaudējumus, ja tuvākajā nākotnē
redz problēmas risinājumu. KVV ”Liepājas metalurgs” īpaši svarīgi ir valdības
apstiprinātie noteikumi par obligātās iepirkumu komponentes samazināšanu
energoietilpīgiem uzņēmumiem. Konkurētspējīga elektroenerģijas cena
2016.-2017.gadā uzņēmumam ļautu dubultot ražošanas jaudas, gada
apgrozījums sasniegtu ap 250 miljoniem eiro, no kuriem ap 135 miljoniem eiro tiktu
samaksāti algās un nodokļos, kā arī norēķinoties par precēm un pakalpojumiem ar
Latvijas piegādātājiem. Arī darbinieku skaitu tādā gadījumā būtu iespējams
palielināt vismaz 300,” uzsver AS ”KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklis
Igors Talanovs.

2015.gada februārī, kad uzņēmums pēc
gandrīz divu gadu dīkstāves atsāka darbu, no jauna nācās iekarot arī zaudētos
noieta tirgus un atjaunot valstu nacionālos sertifikātus. Šobrīd ”KVV Liepājas
metalurgs” savu produkciju realizē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā,
Islandē, Norvēģijā, Šveicē, Dānijā, Somijā, Alžīrijā, Krievijā (Kaļiņingradā).
Ir saņemti Vācijas, Polijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Šveices un Latvijas
produkcijas atbilstības sertifikāti, noslēgumam tuvojas sertifikācijas process
Lielbritānijā.

Par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas
nozarē, ”KVV Liepājas metalurgs” šogad spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet
stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu
patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus,
ekonomiski izdevīgākus iepirkumu līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas. Kaut
arī finansiāli ”KVV Liepājas metalurgs” 2015.gadu noslēgs ar ievērojamiem
zaudējumiem, tomēr šogad veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā
un uzņēmuma darbinieku entuziasms ļauj cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts
atbalstu, nākamgad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos,
pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

Trauksmes zvans par katastrofālo situāciju tērauda rūpniecībā
ir izskanējis Eiropas Savienības un arī pasaules mērogā. Ekspertu aprēķini
liecina, ka krīzes iespaidā kopumā darbu varētu zaudēt aptuveni 500 000
šajā nozarē strādājošo.Signāli par rūpnīcu slēgšanu pienāk no ASV,
Jaunzēlandes, Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas un ES valstīm. Milzīgo tērauda
pārprodukciju un zemās tērauda cenas smagi izjūt arī pasaules lielākais
metalurģijas uzņēmums ArcelorMittal, kura prognozētie zaudējumi

2015.gada beigās varētu pārsniegt vienu 1 miljardu dolāru.Situācija
saasinājusies arī Ungārijā, kur kopš šā gada vasaras tērauda izstrādājumu cenas
samazinājušās par 30%. Tas pamatā saistīts ar lēto produkcijas importu no
trešajām valstīm. ISD DUNAFERR vadība paziņojusi, ka, līdzīgi kā Polijā vai
Čehijā, bez valsts atbalsta neiztikt. Savukārt Eiropas Savienības metāla 
ražotāju asociācija Eurofer aicina ES rīkoties apņēmīgāk, lai ierobežotu
tērauda izstrādājumu importu un ieviestu modernus tirdzniecības aizsardzības
instrumentus.

Šā gada 9.novembrī Briselē tika sasaukta ārkārtas Eiropas
Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme par situāciju tērauda
rūpniecībā Eiropā, un ”KVV Liepājas metalurgs” cer, ka tam sekos drīza un
konkrēta ES rīcība, lai nodrošinātu valstu atbalstu metalurģijas nozarei, kā
arī paātrinātu procedūras dažādu atbalsta pasākumu saskaņošanai.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli