Lai atkal varētu atsākt darbu AS “KVV Liepājas metalurga” tēraudkausēšanas cehs, būtiskākais nosacījums ir metāllūžņu cenas samazināšanās pasaules tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja “KVV Group” līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

“Tēraudkausēšanas cehu var iedarbināt, ja izpildās trīs nosacījumi. Pirmais un galvenais nosacījums ir metāllūžņu cenas samazināšanās. Otrais nosacījums – mums ir jāsaprot, kā un kādos termiņos notiks obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumu samazināšana. Ja lūžņu cena nokritīs līdz 200 eiro par tonnu, tad tēraudkausēšanas cehs tiks iedarbināts arī ar esošo OIK maksājumu. Savukārt, ja metāllūžņu cena nokritīs līdz 220-225 eiro par tonnu, tad OIK maksājumu ietekme ir būtiska. Trešais nosacījums ir tirgus aizsardzības pasākumi,” skaidroja Krištals.

Viņš norādīja, ka maijā, kad tika atjaunota tēraudkausēšanas krāsns darbība, metāllūžņu cena bija pieņemama, bet diemžēl metāllūžņu tirgus maijā būtiski mainījās divu nedēļu laikā.

“Tās jau ir pasaules tendences. Turcija sāka iepirkt lūžņus par daudz augstāku cenu, vienlaikus Ķīna sāka dot lielas atlaides savai gatavajai produkcijai. Tāpat jāņem vērā tas, ka nepieaug cena dzelzs rūdai, gluži otrādi – tai ir tendence samazināties. Vēl ir jāņem vērā Krievijas tirgus pārsātinājums un tā orientēšanos uz eksportu. Tas ir daudzu faktoru komplekss,” skaidroja Krištals.

Viņš informēja, ka sākotnēji līgums ar “Tolmets” paredzēja metāllūžņu piegādi par 207 eiro tonnā. Vadoties pēc šīs cenas arī tika izrēķināti visi tēraudkausēšanas ceha darbības rādītāji tuvākajam pusotram mēnesim.

“Pēc tam, kad “Tolmets” mums piegādāja pirmās 15 000 tonnas metāllūžņu, lūžņu cena tirgū pieauga līdz 245 eiro par tonnu. Savukārt gatavās produkcijas – armatūras – cena tā nepieauga. Lūžņu cena pieauga gandrīz par 40 eiro, bet armatūras cena tikai par 3-5 eiro. Līdz ar to uzreiz katra saražotās produkcijas tonna radīja aptuveni 40 eiro mīnusā. Darbību varēja turpināt tad, ja lūžņu cena būtu turējusies iepriekš prognozētajās 207-210 eiro par tonnu robežās. Tad nebūtu arī visas tās ažiotāžas, kas pēdējā mēneša laikā notiek ap rūpnīcu,” stāstīja Krištals.

Viņš norādīja, ka Latvijas tirgus nav slēgts trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) – Turcijai, Krievijai un citām. ES iekšienē – Vācijā, Čehijā, Austrijā, Slovākijā – metāllūžņu cena ir normāla, ap 200 eiro par tonnu. Ja cena arī Latvijā atgriezīsies šajā līmenī, būs nepieciešams atkal iedarbināt tēraudkausēšanas cehu, kas būtu loģiski, piebilda Krištals.

AS “KVV Liepājas metalurgs” spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Maija sākumā “Liepājas metalurgā” strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieki.

Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.