Vai Liepājas metalurģiskā rūpnīca jebkad vēl strādās? Tas ir jautājums, uz kuru skaidru atbildi nevar sniegt ne tās investori, ne valdība, ne arī ekonomikas eksperti. Atliek vien turpināt gaidīt, taču – ko? Nozares krīzes beigas? Jaunu investoru? Vai paziņojumu par bankrotu?

Ķīnas valdība ir izvirzījusi par mērķi būtiski samazināt tērauda ražošanas jaudu, kādēļ visā valstī tiks zaudētas aptuveni četri miljoni darba vietu. Lielākā ASV metalurģijas kompānija “US Steel” paziņojusi par strādājošo masveida atlaišanu rūpnīcās “Lone Star” un “Fairfield” Teksasā. Korporācija “ArcelorMittal” nolēmusi slēgt savu metalurģijas rūpnīcu “Point Lisas” Trinidadā un Tobago. Lielākais Itālijas tērauda koncerns plāno samazināt tērauda ražošanu savās rūpnīcās Vācijā. Lielbritānijas kompānija “Caparo Industries Company” paziņo par četru metalurģisko rūpnīcu slēgšanu.

Tie ir tikai daži piemēri pēdējā pusgada laikā, kas raksturo globālo situāciju metalurģijā. Šī esot līdz šim dziļākā krīze šajā nozarē, no tās nav spējušas izvairīties arī ļoti lielas kompānijas. Mazāk to izjūtot tie uzņēmumi, kas koncentrējušies, lai ražotu produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

Metalurģijas nozare Eiropā ir bezcerīgi slima, jau pirms trīs gadiem vērtēja analītiķi. Eksperti visā pasaulē lēš, ka krīze varētu ilgt līdz 2018. gadam. Bet, lai nozare no tās spētu atgūties pilnībā, būs nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka līdz ar AS “KVV Liepājas metalurgs” darbības apturēšanu Latvijā metalurģijas nozares faktiski vairs nav. Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis marta nogalē pauda, ka “KVV Liepājas metalurgu” nevar norakstīt kā neveiksmes stāstu. Viņš uzskata, ka uzņēmumam joprojām ir iespēja atgūties, taču “viss ir akcionāru rokās”. Akcionāri savukārt apelē pie valdības saprāta un norāda: situāciju, kas ir izveidojusies “KVV Liepājas metalurgā”, daudzējādā ziņā ir noteikuši valdības pretrunīgie lēmumi.

“Es ļoti gribētu, lai “Metalurgs” atkal ražotu, taču man vairs nav lielas ticības tam,” atzina Latvijas Mašīnbūves un rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. “Daba nemīl tukšumu. Tirgus ir ļoti piesātināts, un nišas ilgi brīvas nepaliek. Man ļoti žēl, ka uzņēmums ar vairāk nekā 130 gadu pieredzi ir nonācis šādā situācijā. Šajā nozarē strādājošie prasmes nevar apgūt vienā dienā, mēnesī vai gadā. Ja tās mums zūd, mēs kļūstam aizvien nabadzīgāki.”

Kāds finanšu eksperts, kurš savulaik sadarbojās ar AS “Liepājas metalurgs”, taujāts par iespējām Liepājas rūpnīcai atsākt ražošanu, uzsvēra, ka viss ir atkarīgs no izejvielu un pārdodamās produkcijas cenu attiecības jeb no “deltas, kas veidojas starp produkciju un izmaksām”. “Šobrīd tā delta ir pilnīgi absurda. Pie esošajām izmaksām es nekādu perspektīvu neredzu, ja netiek paplašināts produkcijas klāsts. Taču tas prasa lielas investīcijas, kuras pašreizējā situācijā ieguldīt nav ekonomiska pamatojuma.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4.aprīļa numurā.

#kvards-20160404-04#