“Kuru saukt, kad mums iet slikti?”
"Kurzemes Vārds"
Vai liepājniekiem, kas dzīvo ostas tuvumā, tiešām ir jāvācas no turienes prom? Vai Liepājas ostā galvenais kravu veids būs ogles? Tādi jautājumi uzvirmoja pagājušonedēļ notikušajā sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Liepājas SEZ pārvaldē.
Patlaban tiek izstrādāts Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāns – ilgtermiņa programma līdz 2035. gadam. Viens no tajā apskatītajiem scenārijiem – tā sauktais reālais – paredz saglabāt esošos darba apjomus ar stabilu pieaugumu, vidēji trīs procentiem gadā. Viena plāna sadaļa ir vides pārskats. Šobrīd noris stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma publiskā apspriešana, un tās laikā pagājušajā trešdienā SEZ pārvaldes telpās Fēniksa ielā notika sanāksme.
Plāna izstrādātāju, personu apvienības “E.R.A.”, pārstāve, vides eksperte Līga Blanka informē, ka vides pārskats ir gatavots, izmantojot publiski pieejamo informāciju, kas publicēta dažādos valsts vides stāvokļa pārskatos par dažādām jomām. Vērā ņemti tikai ilggadējie dati. “Šī novērtējuma ietvaros netiek veikts padziļināts vides pētījums, izmantojot kādus tiešos mērījumus vai tiešos novērtējumus.” Līdz ar to, spriežot par gaisa kvalitāti, tajā izmantota informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra monitoringa stacijas mērījumiem O. Kalpaka ielā. Tiesa, jau rakstīts, ka šīs stacijas mērķis ir uzraudzīt transporta radīto piesārņojumu.
Kopumā vērtējot, būtiskas vides problēmas, kas varētu būt saistītas ar SEZ darbību, L. Blanka nekonstatē. Un, “pieņemot to, ka plānotā attīstība notiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ievērojot vides institūciju izsniegtos nosacījumus”, tādas arī neprognozē.
Iedzīvotāji, viņu skaits pārsniedz divus desmitus, – kopā ar SEZ un pašvaldības pārstāvjiem nelielā pārvaldes zāle ir pilna – izmanto šo iespēju, lai vērstu SEZ un pašvaldības pārstāvju uzmanību arī uz sen sasāpējušām problēmām. Publiskās apspriešanas sanāksmju formāts likumiski neparedz saņemt atbildes uz tajās izskanējušajiem jautājumiem, vismaz ne tūdaļ, taču uz daļu no tiem tiek atbildēts. Tomēr “Kurzemes Vārds” šoreiz īpaši pievēršas iedzīvotāju jautājumiem un replikām pēc plāna un pārskata prezentācijām, jo savā ziņā tā norāda arī uz iespējamām komunikācijas problēmām iedzīvotāju saskarē ar SEZ. Bet uz jautājumu, kādēļ sapulce organizēta tik grūti pieejamā vietā, SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš atbild, ka “normatīvie dokumenti nosaka, ka sapulce jārīko ierosinātāja telpās”.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. oktobra numurā.
#kvards-20171026-04#