Ukrainas “KVV Group” advokāti pabeidz pierādījumu bāzes noformēšanu, turpinot sagatavošanās procesu starptautiskajai arbitrāžas tiesai ar Latviju, aģentūru BNS informēja “KVV Group” preses sekretāre Natalja Napadovskaja.

Viņa norādīja, ka vienīgais veids kā “KVV Group” var aizsargāt savas vairāk nekā 35 miljonus eiro investīcijas un biznesa reputāciju ir starptautiskā arbitrāžas tiesa.

“Tajā pašā laikā “KVV Group” veic visas iespējamās darbības, lai strīdīgos jautājumus noregulētu ārpustiesas ceļā, saglabājot mierizlīguma iespēju un neiesaistot investora tiesību aizsardzībā Eiropas Komisijas izpildvaras institūcijas,” skaidroja Napadovskaja.

Turklāt “KVV Group” līdz 31.augustam grūtībās nonākušajam Liepājas metālapstrādes uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) piedāvās plānu uzņēmuma restrukturizācijai un izvešanai no krīzes.

“”KVV Group” uzskata, ka jebkuras darbības, kas vērstas uz separātām sarunām par uzņēmuma aktīvu pārdošanu, nepiedaloties tā īpašniekam, satur koruptīvas vienošanās pazīmes. “KVV Group” aicina visus procesa dalībniekus atturēties no asiem paziņojumiem un darīt visu, lai glābtu KVV no pilnīgas iznīcības un nepieļautu jaunas depresīvas zonas izveidošanos Liepājā,” teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Pēc Napadovskajas paustā, taisnīgos un pamatotos KVV priekšlikumus par valsts atbalstu uzņēmumam un svarīgāko priekšlikumu, kas paredzēja elektroenerģijas tarifu regulēšanu, vietējās amatpersonas noraidīja kā neatbilstošas tirgus ekonomikai un netaisnīgas, kaut gan tieši solījumi par elektroenerģijas tarifu regulēšanu izskanēja no valdības puses, kad Ukrainas investori veda sarunas par uzņēmuma iegādi.

“Pēc tēraudkausēšanas ražošanas palaišanas 2015.gadā un daudzu miljonu ieguldīšanas, investors ir saskāries ar to, ka finansiālie un tehniski-ekonomiskie KVV rādītāji ievērojami atšķiras no tiem, kurus Latvijas puse prezentēja 2014.gadā, slēdzot darījumu,” pavēstīja Napadovskaja.

Viņa norādīja, ka manipulācijas ar ķīlas īpašumiem, iepriekšējo periodu parādi, kas “KVV Group” tika uzspiesti, priekšlaicīga finanšu garantiju pieprasīšana 13 miljonu eiro apmērā, vienpusējas sarunas ar potenciālajiem investoriem, liecina, ka valdības amatpersonas dara un ir darījušas visu, lai izspiestu no KVV tā likumīgos īpašniekus.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Liepājas tiesa nolēmusi KVV ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Savukārt KVV maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. KVV maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs “G4S Latvia”.

KVV līdz 30.augustam tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots TAP pasākumu plāns.

Privatizācijas aģentūras (PA) uzņēmuma “FeLM”, kuram Valsts kase cedējusi saistības pret KVV, pārstāvis Jānis Rībens jūlija sākumā aģentūrai BNS pauda, ka atbilstoši TAP procedūrai īpašniekiem ir jānāk ar risinājuma piedāvājumu. “Šobrīd mēs neesam saņēmuši jebkādu informācija, ko uzņēmuma īpašnieki ir gatavi jaunu piedāvāt. Līdz šim piedāvātie restrukturizācijas priekšlikumi pamatā ir balstījušies uz uzņēmumu īpašnieku vēlmēm saņemt speciāli uzņēmumam pielāgotas dažādas atlaides no Latvijas valsts un Latvijas valsts saistītiem uzņēmumiem, kā arī KVV vadība vairākkārt ir apstiprinājusi uzņēmuma īpašnieku nevēlēšanos investēt uzņēmumā papildu līdzekļus, lai risinātu samilzušās finanšu problēmas,” norādīja Rībens.

Tāpat vēstīts, ka PA vērtē labāko tālākas rīcības scenāriju un piedāvās to valdībai, lai valsts varētu atgūt parādu no KVV. Vienlaikus valdība saņēmusi brīdinājumu no investoru pārstāvjiem, ka var tikt rosināts starpvalstu investoru aizsardzības strīds.

“KVV Group” šogad martā pieņēma lēmumu par KVV konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.

Valdība iepriekš gaidīja no KVV akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumām, cedējusi PA uzņēmumam “FeLM”. Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Ziņots arī, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas “KVV Group”, kas par “Liepājas metalurga” pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.