Baloža prezentācijā arī teikts, ka ir vairāki LNG veidi – tas var būt sauszemes terminālis, tā var būt jūras platforma ar gravitācijas fundamentu, tas var būt peldošs piekrastes terminālis ar LNG uzglabāšanu un regazifikācijas iekārtām, kā arī LNG tankeris ar regazifikācijas iekārtām.

Energokompānija min, ka LNG izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pakāpeniski samazinājušās no aptuveni 700 ASV dolāriem (aptuveni 340 latiem) par tonnu līdz 400 ASV dolāriem (190 latiem) par tonnu 2010. gadā, un, ievērojot šo cenas virzības līkni, var prognozēt, ka šīs gāzes cena turpinās pakāpeniski pazemināties. Tas tiek pamatots ar tehnoloģiju attīstību, kā arī faktu, ka pagaidām salīdzinoši neliels skaits valstu izmanto LNG tehnoloģiju savu vajadzību nodrošināšanai.

Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka naftas cenai, kam pašlaik piesaistīta Latvijā iepērkamā gāzes cena, sagaidāms straujš pieaugums. Turklāt par labu LNG termināļa būvniecībai kalpojot arī tāds faktors, ka atradnes ir vairākos pasaules reģionos, tai skaitā politiski stabilākos, nekā nafta. Otrkārt, attīstoties sašķidrināšanas un transportēšanas tehnoloģijām, piegāžu izmaksas samazināsies, savukārt ilgtermiņa līgumos tiks mazināta cauruļvadu dabasgāzes cenu piesaiste naftas cenām, norāda kompānija.

“Latvenergo” arī min, ka izpētes fāzē nevar runāt par iespējamajām termināļa izmaksām, tomēr kā salīdzinošo piemēru var minēt LNG projektu Polijā. Pašlaik būvējamā termināļa jauda ir pieci miljardu kubikmetru, bet kopējās būvniecības izmaksas ir ap 900 miljoniem eiro (630 latiem). Daļu no projekta izmaksām – ap 150 miljoniem eiro (105 miljoniem latu) – sedz no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Ekonomikas ministrija iepriekš paudusi viedokli, ka terminālis attīstāms Rīgas ostā, savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs norādījis, ka pašlaik ir divi LNG termināļa atrašanās vietas varianti – Rīga vai Ventspils.

LETA