Akciju sabiedrība “Lauma” šomēnes nosvinēja savu 35 gadu jubileju. Šobrīd gan viena no lielākajām tekstilražošanas kompānijām Eiropā ir ievērojami izmainījusies salīdzinājumā ar to, kāda tā bija savas darbības sākumā. Ir mainījušies īpašnieki, “Lauma” izveidojusi divus meitasuzņēmumus – “Lauma Fabrics”, kas nodarbojas ar materiālu ražošanu, un “Lauma Lingerie”, kura nodarbojas ar veļas šūšanu, kā arī iegādātas ražotnes ārvalstīs. Tas ļāvis modernizēt ražošanas procesu, apgūt jaunus produkciju veidus, izdzīvot grūtajos konkurences apstākļos un attīstīties, tāpēc droši var teikt, ka mātesuzņēmumam par savām meitām nav jākaunas.

Starptautiskas kompānijas statusā

Par akciju sabiedrības “Lauma” dibināšanas gadu uzskatāms 1971.gads, kad Liepājā tika atklāts pirmais cehs, kurā ražoja lentes un trikotāžas adījumus. Šobrīd akciju sabiedrība “Lauma” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā un ierindojas starp lielākajiem tekstilražotājiem Eiropā. Uzņēmumā ražotā produkcija – sieviešu veļa, materiāli sieviešu veļas šūšanai – tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 Eiropas valstīm, kā arī ASV, Krieviju. Mazāk zināma “Laumas” produkcija ir medicīnā lietojamās pretradikulīta jostas un elastīgās saites (4 procenti no uzņēmumā ražotās produkcijas kopapjoma).

2004.gadā 85 procentus uzņēmuma akciju iegādājās Igaunijas investīciju partneru grupa “Alta Capital”.
“Galvenais uzdevums uzņēmumam ir spēt ražot efektīvu šūšanas materiālu un atraktīvu sieviešu apakšveļu, kā arī padarīt aizvien spēcīgāku preču zīmi savos noieta tirgos,” par nodomiem stāsta SIA “Alta Capital Partners” vadītājs Indreks Rahumā.

2005.gadā tika nodibināti meitasuzņēmumi – akciju sabiedrība “Lauma Lingerie” un SIA “Lauma Fabrics”, izveidots jauns veļas zīmols jaunietēm “Laumelle”. Šajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 23,8 miljoni latu. Bet 2006.gada pirmajos sešos mēnešos akciju sabiedrības “Lauma” apgrozījums jau ir 14,5 miljoni latu, kas ir par 25 procentiem vairāk nekā 2005.gada pirmajā pusē. 2006.gadā uzņēmuma attīstībā kopā plānots investēt 3,6 miljonus latu.

“Lauma” noslēgusi sadarbības līgumus par materiālu piegādi ar pasaules redzamākajiem franču zīmoliem “Barbara”, “Christian Dior”, “Huit”, “Etam”, “Morgan”, “Ravage”, “Scandale”, “Lise Charmel”, “Simone Perele”, “Le Bourget” un citiem. Sadarbība notiek ar “Naturana” (Vācija), “Luva” (Austrija) un “P&A” (piegādātājs tirdzniecības tīkliem “Next” un “Marks & Spensers”) un sekmīgi turpinās ar pasaules augstvērtīgākā elastāna piegādātāju “Invista”, kas pārstāv pazīstamo zīmolu “Lycra”.

Ražotnes austrumos un rietumos

Šogad akciju sabiedrības “Lauma” grupā tika iekļauta Francijas vadošā mežģīņu ražotne un dizaina centrs “Desseilles”. Jaunie īpašnieki firmā “Desseilles” plāno investēt septiņus miljonus eiro.

“Laumas” pārstāvji uzskata: “Ražotnes un dizaina centra “Desseilles” iekļaušana “Laumas” grupā nozīmē plašāku tirgu, jaunas perspektīvas un izaicinājumu strādāt ar vadošajiem pasaules klases mežģīņu dizaineriem, jo “Desseilles” Francijas un Rietumeiropas tirgos pazīst kā vienu no vadošajiem mežģīņu ražotājiem.”

Bez tam šogad “Laumas” īpašniece, investīciju partneru grupa “Alta Capital” iegādājās arī Baltkrievijas veļas ražotājas “Milavica” akciju kontrolpaketi. Iespējams, ka “Lauma Lingerie” nākotnē tiks iekļauta “Silvano” grupā, bet pamatražošana tiks saglabāta Liepājā.

Pēdējo mēnešu laikā Krievijā jau atvērti trīs veikali, jaunā veikalu tīkla nosaukums ir “Oblicije” un to plānots attīstīt visā Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, Ukrainā un Baltijas valstīs. Jaunajā veikalu tīklā var iegādāties tikai “Lauma Lingerie” un “Milavica” produkciju.

“Laumai Lingerie” jauna vadītāja un plāni

Kopš 2005.gada pirmo reizi “Laumas” vēsturē dāmu veļas lingerie kolekcijas tiek veidotas sadarbībā ar pazīstamo franču veļas dizaineru Ēriku Leruā. Šogad pirmo reizi “Lauma Lingerie” uzsākusi peldkostīmu ražošanu, arī tā dizains tapis sadarbībā ar Leruā. Jaunie peldkostīmi būs nopērkami, sākot ar 2007.gadu.

Šogad akciju sabiedrība “Lauma Lingerie” un Liepājas 48.arodvidusskola saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas gada balvu – bronzas lauvas statueti – par labāko uzņēmēja un izglītības iestādes sadarbību. “Lauma Lingerie” ir nozares līderis, kas aktīvi iesaistās 48.arodvidusskolas studiju procesa satura, izglītības standartu, programmu un kvalitātes uzlabošanā. Uzņēmums atbalstījis iniciatīvu piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, nodrošinot speciālistus un konsultantus Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektam “Šūšanas kompleksa modernizācija”. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir nodarbinātības veicināšana nozarē – 95 procenti no absolventiem strādā savā profesijā pēc skolas beigšanas.

Šogad “Lauma Lingerie” atvēra savu pirmo salonveikalu galvaspilsētā Rīgā. Līdz šim “Laumas” firmas veikali darbojās Liepājā.
Veļas ražošanas akciju sabiedrībā “Lauma Lingerie” tikko nomainījusies vadība – par valdes priekšsēdētāju kļuvusi jaunā speciāliste Linda Matisone, kura “Kurzemes Vārdam” pauda gatavību turpināt uzņēmumā iesākto un veicināt tā attīstību.
 

“Lauma Fabrics” paplašina ražošanu

Bet šoreiz vairāk ielūkosimies otrajā meitasuzņēmumā – “Lauma Fabrics”, ko var uzskatīt par “Laumas” mugurkaulu, jo šeit ražo materiālus, no kuriem tiek šūta veļa. Arī “Lauma Lingerie” ir “Laumas Fabrics” klients, jo iegādājas audumus, mežģīnes un lentes savas produkcijas ražošanai.

“Mūsu galvenā produkcija ir elastīgie ražojumi, elastīgas mežģīnes un elastīgas lentes, ko realizējam gan vietējā tirgū, gan eksportējam uz ārzemēm,” stāsta SIA “Lauma Fabrics” materiālu pārdošanas direktors Edijs Egliņš. “Latvija, Lietuva, Igaunija, kā arī Baltkrievija, Krievija un Ukraina – tie ir mūsu galvenie tirgi. Bet nu jau pēdējos trīs gadus mēs ļoti aktīvi darbojamies arī rietumu tirgū. Ja sākumā tā bija pavisam neliela daļa, tad šodien rietumu tirgos, kopā ar Poliju, realizējam jau apmēram 25 procentus produkcijas. Eksportējam uz Franciju, Angliju, nedaudz sākam vest uz Itāliju un turpinām arī sadarbību ar Vāciju un Austriju.”

E.Egliņš uzsver – tā kā “Lauma” iegādājusies firmu “Desseilles” Francijā, tas sniedzis uzņēmumam lielas priekšrocības. “Mūsu mežģīnēs ienāk franču dizains, rokraksts, līdz ar to mēs esam kļuvuši rietumnieciskāki. Francijā mums saglabājas dizaina izstrādes centrs, no turienes nāks idejas, kādos rakstos, kādās krāsās veidot produkciju, bet ražošana notiek šeit. Tas bija vajadzīgs, jo Francijā un Latvijā tomēr ir dažādi ražošanas izmaksu līmeņi. Latvijā tas joprojām ir vairākas reizes lētāks process gan attiecībā uz darbaspēka izmaksām, gan visu pārējo. Tas nozīmē būtisku ražošanas paplašināšanu galvenokārt mežģīnēm, bet, protams, mēs turpinām izgatavot arī adījumus un lentes.”

Kā otru svarīgu ieguvumu, sadarbojoties ar franču uzņēmumu, E.Egliņš atzīmē iespējas palielināt ražošanas jaudas. Tagad “Laumā Fabrics” ir speciāli atbrīvota telpa jauna ceha ierīkošanai, te pašlaik uzstāda Francijā iegādātās elastīgo mežģīņu aušanas mašīnas, dažas jau izmēģina, citas vēl montē, kopumā paredzēts uzstādīt 10 iekārtu. Apjomīgās investīcijas veiktas tikai no pašu peļņas. Plānots, ka ar nākamo gadu iekārtas darbosies pilnā sparā. Vecajā cehā mežģīņu aušanas mašīnas ir ļoti noslogotas, jo prece ir pieprasīta. Tās darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.

“Tātad mēs ne tikai izmantosim franču dizainu, bet arī mašīnas. Pēdējo trīs gadu laikā ļoti lielas investīcijas ir vērstas uz attīstību, lai varētu strādāt ātrāk, efektīvāk, skaistāk. Mēs uztveram, ka arī firmas “Desseilles” iegāde ir viena no mūsu investīcijām, jo tā bija “Laumas” sapelnītā nauda, par kuru Francijā tika nopirkta vesela kompānija, kurai ir 50 mašīnu – tai ir pat tādas universālas mašīnas, kas ir vairāk nekā 100 gadu vecas un var ražot tādu produktu, ko var pārdot par turpat vai 10 eiro metrā. Tā ir ļoti augsta cena, tādu produktu var ražot tikai Francijā, un tādas firmas šobrīd ir tikai trīs pasaulē,” stāsta E.Egliņš.

Plus vēl tas, ka liepājniekiem tagad ir iespēja izmantot iegādātās Francijas kompānijas tirgu. “Kolēģi mūs iepazīstina ar saviem klientiem, un tā ir kā atslēga sadarboties ar tādām slavenām firmām, ar kurām mums iepriekš nebija iespējas strādāt. Tie ir brendi, kas veļas nozarē ir numur viens.”

“Laumas Fabrics” galvenās investīcijas šobrīd ir vērstas uz elastīgo mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražošanas modernizāciju un paplašināšanu. Kā saka E.Egliņš, tādā veidā tiek uzsvērts, ka uzņēmums investē nevis vienā noteiktā produktu grupā, bet visās trijās grupās. Jo ražotāji uzskata, ka viņu priekšrocība ir piedāvāt klientam visu kompleksā. “Esam pamanījuši, ka rietumu firmas šobrīd galvenokārt ir specializējušās – vai nu tās ir tikai mežģīnes, vai nu adījumi un lentes. Mēs turpretī piedāvājam pilnu komplektu. Klienti, līdzīgi kā lielveikalā, pie mums var iegādāties visu nepieciešamo vienkopus, bez tam ir iespēja saražot to viņiem nepieciešamajā krāsu tonalitātē un rakstos. Tas mums palīdz attīstīties, palīdzējis izdzīvot grūtos laikos, kad, piemēram, samazinās mežģīņu popularitāte, bet elastīgais adījums kļūst pieprasītāks. Varam elastīgi reaģēt uz tirgus izmaiņām.”

“Laumas Fabrics” speciālisti saviem spēkiem arī veikuši dažādu ražošanas iekārtu datorizāciju. Tādējādi iespējams datorā izveidot mežģīņu rakstus, ko pēc tam iekārta automātiski uzada vai noauž.
“Šo brīdi es gan nekādi nenosaukšu par grūtu, jo “Lauma” ir tikusi uz zaļa zara. Jau trešo gadu pēc kārtas mums ir ap desmit procentu realizācijas apjoma pieaugums. Šogad būs pat visi 18 procenti,” palepojas E.Egliņš.

Dažādas ieceres

Nākamgad akciju sabiedrība “Lauma” modernizācijai piesaistīs gandrīz 500 tūkstošus latus Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma. Uzņēmums jau noslēdzis līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta īstenošanu. “Lauma” ar ES finansējumu iecerējusi rekonstruēt uzņēmuma katlumāju Liepājā. Eiropas Savienība pēc šā projekta īstenopšanas “Laumai” segs 40 procentu no katlumājas izmaksām. Jaunā katlumāja būs daudz efektīvāka, kurināma ar gāzi, regulējama. Tiek plānots nodot to darbībā nākamgad.
Otrs lielākais ieguldījums 2007.gadā tiek plānots, lai izveidotu jaunu ķīmisko staciju, kas padarīs ekoloģiski drošāku un rūpnieciski efektīvāku materiālu krāsošanas procesu.

Skaitļi un fakti

1961.gadā Liepājā ir samērā augsts sieviešu bezdarba līmenis, un atsaucību gūst ideja izveidot sieviešu veļas kombinātu.
1965.gadā tiek uzsākta kombināta celtniecība, kura sākotnējais nosaukums ir “Sieviešu tualetes piederumu ražošanas kombināts”.
1969.gadā jaunais kombināts iegūst nosaukumu “Lauma”.
1971.gadā darbu uzsāk pirmais cehs, kurā ražo lentes un trikotāžas adījumus. Uzņēmumā tiek nodarbināti 625 cilvēki.
1974.gadā uzņēmums sāk strādāt ar peļņu. “Lauma” ir pirmais uzņēmums bijušajā PSRS, kas sāk ražot elastīgo adījumu un elastīgas lentes ar apvīto spandeksu.
1977.gadā uzņēmuma celtniecība pilnīgi pabeigta. Ražošanas korpusi aizņem 11 ha, bet kopējā uzņēmuma platība ir 27 ha.
1981.gadā ir uzņēmuma 10 gadu jubileja. Strādājošo skaits ir 5000 cilvēku. Par godu jubilejai tiek dibināts muzejs.
1988.gada “Lauma” sāk piegādāt preces ārpus PSRS robežām – uz toreizējo VFR.
1989.gadā uzņēmums sāk ražot produkciju ar KS un “Jacquardtronic” mašīnām, izmantojot “DuPont” ražoto “Lycra” pavedienu.
1994.gadā sākas uzņēmuma privatizācija. No valsts fabrikas tas pārtop par akciju sabiedrību “Lauma”.
1998.gadā jaunu iekārtu iegādei tiek investēti gandrīz 2 miljoni ASV dolāru.
1999.gadā liela dala uzņēmuma produkcijas ir ieguvusi Öko-Tex sertifikātu.
2000.gadā ir pabeigta uzņēmuma privatizācija. Tiek uzstādītas apaļadīšanas iekārtas bezvīļu veļas ražošanai.
2001.gadā “Lauma” atzīmē 30 gadu jubileju. Par godu jubilejai Liepājas pilsētas centrā tiek atvērts firmas veikals “Lauma”.
2002.gadā uzņēmuma investīcijas pārsniedz 4,5 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākais investīciju apjoms uzņēmuma attīstībā pēdējo desmit gadu laikā. Tiek iepirktas un uzstādītas jaunas “Textronic” (Vācija) iekārtas augstas kvalitātes mežģīņu ar trīsdimensiju efektu ražošanai.
2003.gadā “Lauma” saņem vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001:1996 un kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu ISO 9001:2000.
2004.gadā par akciju sabiedrības “Lauma” akciju kontrolpaketes īpašnieku kļūst igauņu investīciju grupa “Alta Capital”.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”