Šā gada “Liepājas Metalurga” krīze bija kārtējais klasiskais darbinieku uzmešanas gadījums Latvijā, jo bija nepārtraukti solījumi, kas nepiepildījās, kā dēļ uzņēmuma darbinieki bija zaudētāji, kad tika aprēķināti dažādi pabalsti, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Arodbiedrībās uzsver, ka bijis neiespējami saprast īpašnieku nostāju un tas radīja ļoti grūtu situāciju.

“Bija nepārtraukti solījumi, kas turēja darbiniekus uz vietas, uz minimālās algas, rezultātā viņi zaudēja vidējās darba samaksas aprēķinā. Kad vajadzēja stāties spēkā dažādiem pabalstiem, tie bija zemāki nekā tad, ja būtu no darba atlaisti uzreiz. Akcionāri droši vien, ka nezaudēja,” uz jautājumu par gūto pieredzi, kā rīkoties krīzes gadījumā, atbildēja Krīgers.

“Liepājas Metalurga” arodbiedrība bija juridiska persona, reģistrējusies Uzņēmuma reģistrā, kas nolēma likvidēties. “Mēs uzskatījām, ka to nevajadzēja darīt, bet juridiska persona dara, kā pati vēlas,” piebilda Krīgers.

LBAS vadība arī secinājusi, ka Liepājai raksturīgs tas, ka lielus un it kā stabilus uzņēmumus pēkšņi piemeklē krīze.

“Lielākie zaudētāji ir arodbiedrību cilvēki. Mūsu centrs ar viņiem runāja, konsultēja visus šos variantus, kā labāk, ko darīt, bet iespēja ir viena – cilvēks ir zaudējis darbu, viņu interesē tikai viens, kā izdzīvot. Tie solījumi, ka tūlīt, tūlīt, tūlīt, ir joprojām, jau kuro mēnesi,” sarunā ar aģentūru BNS piebilda LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.

Jau ziņots, ka “Liepājas Metalurgu” par maksātnespējīgu atzina 2013.gada novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem. Šā gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par uzņēmuma pamatražotnes pārdošanu “KVV Group”. Ukrainas kompānija par “Liepājas Metalurga” pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā. Tāpat ziņots, ka “KVV Liepājas Metalurgs” ražošanu iepriekš bija plānojis sākt jau šogad.