No grūtībās nonākušā metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurga” aizgājuši 218 darbinieku; Labklājības ministrijā (LM) uzsver, ka pirms pieņemt šādu lēmumu, svarīgi ir konsultēties par savām tiesībām, noskaidroja aģentūra BNS.

“Liepājas metalurga” arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava aģentūrai BNS pastāstīja, ka kopš aprīļa uzņēmumu pametuši 218 strādnieki, bezdarbniekos reģistrējušies 98 cilvēki.

“Tie, kuri no uzņēmuma aizgāja, vai nu panāca abu pušu vienošanos, vai vienojās pēc citiem likuma punktiem,” teica Grava.

Arodbiedrības priekšsēdētājs pastāstīja, ka šobrīd visi gaida 10.septembri, kad tiesa lems par tiesiskās aizsardzības plānu.

“Situācija ir tāda pati kā pirms mēneša – cilvēki joprojām sēž mājās. Ja 10.septembrī [Liepājas tiesa] pieņems tiesiskās aizsardzības plānu, tad darbinieki varētu atsākt drīz pēc tam strādāt. Taču, ja plānu nepieņems, tad būs maksātnespēja. Bet pagaidām šķiet, ka plānu pieņems, jo tas ir saskaņots ar kreditoriem un ar valsti,” sprieda Grava.

Viņš teica, ka darbinieki šobrīd saņem no 180 latiem līdz 250 latiem.

“It kā liekas, ka uz Latvijas fona tas ir normāli, bet faktiski tas ir divas līdz trīs reizes mazāk nekā tad, kad viņi strādāja. Mēs jau ceram, ka lielākā daļa no darbiniekiem nāks atpakaļ strādāt, jo tādas specifiskas prasmes nekur citur nevar pielietot. Tomēr daži ir uzsākuši jau strādāt citur, vai viņi atgriezīsies atpakaļ uzņēmumā, es nezinu,” sprieda Grava.

Uz jautājumu, ko šādā situācijā Valsts darba inspekcija var ieteikt darbiniekiem, labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) aģentūrai BNS norāda, ka strādniekiem būtu jāapzinās savas tiesības un jākonsultējas ar darba likumdošanas speciālistiem, pirms pieņemt lēmumu darbu pamest.

“Tas, ko es ieteiktu, nepieņemt, nepakonsultējoties ar Valsts darba inspekciju, uzņēmuma vadības piedāvātos kompromisus, jo man ir pamats domāt, ka ir iespējama manipulācija no uzņēmuma vadības puses ar to, ka cilvēkiem nav pieejama informācija par darba tiesībām,” sacīja ministre.

Viņķele uzsver, ka Darba likumā ir paredzētas strādājošajiem garantijas pie ļoti dažādām problēmām.

“Būtiski atšķiras situācijas, kad darba attiecības tiek pārtrauktas pēc savstarpējas vienošanās vai tādēļ, ka uzņēmumam ir maksātnespēja. To nevar noslēpt, jo to regulē likums. Var izmantot cilvēku neinformētību, lai piedāvātu šķietami labu risinājumu. Mans aicinājums ir neko neparakstīt, pirms nepakonsultējas ar arodbiedrību un Valsts darba inspekciju. Tad var gūt pārliecību, vai piedāvātais darba pārtraukšanas veids vai jebkuras citas izmaiņas pret darba līgumu ir par labu strādājošam,” skaidroja ministre.