AS “Liepājas metalurgs” Kreditoru klubs ir ieinteresēts atrast veidus, kā uzņēmums varētu turpināt darbību, jo tikai tādā gadījumā kreditoriem ir cerības atgūt savus līdzekļus. Tāpēc rīt paredzēta “Liepājas metalurga” Kreditoru kluba sanāksme, kurā tiks meklēti tālākās darbības nodrošināšanas risinājumi, šodien žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Divi no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – uz valdības un Kreditoru kluba pagājušajā nedēļā izvirzītajām piecām prasībām, tai skaitā prasību uzņēmumā ieguldīt 25 miljonus latu personisko līdzekļu, patlaban ir snieguši izvairīgu atbildi, ka tiek meklēts investors, bet no atbildes noprotams, ka viņi savus līdzekļus nav gatavi ieguldīt. Trešais lielākais akcionārs Kirovs Lipmans patlaban atbildi vēl nav sniedzis, norādīja Āboliņš.

Jau ziņots, ka valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas prasības, kas ir jāizpilda esošajiem “Liepājas metalurga” akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs sniegtu atbalstu. Tās ir: akcionāriem jāiegulda papildu līdzekļi, uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk, uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājumu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A”, kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.

Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien žurnālistiem sacīja, ka uzņēmums patlaban nestrādā tāpēc, ka tajā vairs nav palikuši apgrozāmie līdzekļi, nevis tāpēc, ka Eiropā metalurģijas nozarē ir nelabvēlīga situācija. “Tagad galvenās sarunas notiek starp kreditoriem un uzņēmumu, jo sākotnējās sarunas ar Eiropas Komisiju liecina, ka vēlreiz ar Eiropas Komisiju saskaņot kādu atbalstu no valsts puses, visticamāk, būtu neiespējami. Tomēr cerības veidot sadarbību ar akcionāriem patlaban mazinās,” sacīja Pavļuts.

Valsts kase ir saņēmusi “Liepājas metalurga” vēstuli, kurā ir teikts, ka uzņēmums nespēs samaksāt aizdevuma pamatsummas maksājumu Itālijas bankai. “Liepājas metalurgam” 30.aprīlī Itālijas bankai jāmaksā 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 lati. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) – aizdevuma procenti.

Āboliņš norādīja, ka Valsts kase vēl nav izlēmusi, vai maksājums tiks veikts tieši 30.aprīlī, jo līgums paredz, ka maksājums jāveic 14 dienu laikā pēc “UniCredit S.p.A” rēķina saņemšanas, taču, iespējams, ka Valsts kase maksājumu veiks ātrāk, jo patlaban tiek vērtēts, vai valsts interesēs būtu ātrāk oficiāli kļūt par uzņēmuma kreditoru, lai piedalītos dažādu juridisku jautājumu risināšanā.

Valsts kases pārvaldnieks sacīja, ka patlaban tiekot izskatīti visi iespējamie turpmākie situācijas attīstības scenāriji, ieskaitot maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu, taču maksātnespēja būtu visnevēlamākais risinājums, jo tad uzņēmumam tiek iecelts administrators, kuru neizvirza kreditori.

“Vēlamākais risinājums ir tāds, ka uzņēmuma akcionāri kopā ar kreditoriem atjauno normālu uzņēmuma darbību, bet tam ir nepieciešams mainīt uzņēmuma pārvaldību un reāls restrukturizācijas plāns. Tad vairākums kreditoru būtu gatavi pārskatīt savus nosacījumus, taču kreditoriem jāgūst pārliecība, ka uzņēmumā kaut kas būtiski mainīsies. Patlaban pārvaldība uzņēmumā ir absolūti neapmierinoša un neatbilst nekādiem korporatīvās pārvaldības standartiem, kas būtu nepieciešami šāda līmeņa uzņēmumam,” sacīja Pavļuts.

Viņš piebilda, ka, analizējot “Liepājas metalurga” perspektīvas, ir skaidrs, ka ar caurskatāmu biznesa modeli un normālu pārvaldību uzņēmums būtu dzīvotspējīgs un pat peļņu nesošs. “70% no izmaksām uzņēmumā veido tieši lūžņu iepirkšana, kas notiek necaurskatāmā formā, caur ofšoriem, pārmaksājot par tiem,” skaidroja ekonomikas ministrs.

Pavļuts arī norādīja, ka akcionāru solījumi ātri atrast “Liepājas metalurgam” investorus šķiet mazticami, jo investori netiek atrasti dienas vai mēneša laikā, turklāt, ņemot vērā esošo situāciju, ir maz ticams, ka kāds investors no malas būtu gatavs ieguldīt savus līdzekļus uzņēmumā. Tāpēc risinājums būs jāatrod akcionāriem kopā ar kreditoriem.

Jau ziņots, ka valdība 23.aprīlī nolēma izveidot darba grupu, kas koordinēs “Liepājas metalurga” problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi būs no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus “Liepājas metalurga” situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Patlaban “Liepājas metalurgā” izveidojusies sarežģīta finanšu situācija un, akcionāriem nespējot vienoties par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem uzņēmuma stabilizācijai, pastāv risks, ka “Liepājas metalurgs” var strauji samazināt darbības apjomus, kas radītu negatīvas sociālekonomiskās sekas uz Liepājas pilsētu un reģionu, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā, uzsvērts Ekonomikas ministrijas (EM) izplatītajā paziņojumā.

“Liepājas metalurgs” jau ir paziņojis par darbinieku skaita samazināšanu, kas varētu ietekmēt arī saistītos uzņēmumus un kopējo nodarbinātības situāciju Liepājā. Tāpēc izveidota vadības grupa, lai nodrošinātu operatīvu visu iesaistīto institūciju sadarbību, informācijas koordināciju un rīcību starp valsts un pašvaldības iestādēm, strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar situāciju “Liepājas metalurgā”.