Lai gan valdība jautājumu par AS “Liepājas metalurgu” skatīs nākamnedēļ, jo saņemts starptautiskās auditorkompānijas SIA “Ernst&Young Baltic” atzinums, uzņēmuma vadība jau prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā, šodien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Medijiem jau iepriekš esot ziņojuši, ka uzņēmuma vadībai maksātas milzīgas algas. Saprotot, ka to atklāšana nelabvēlīgi ietekmēs iespējas saņemt palīdzību no valsts, īpašnieki atalgojumu slēpa. Tomēr tagad atklājies, ka 2010.gadā padomes priekšsēdētājam Sergejam Zaharjinam mēnesī maksāti 14 300 lati, viņa vietniekam Aleksejam Zaharjinam 13 300 lati. Valdes loceklis Iļja Segals mēnesī saņēmis 14 300 latus, galvenā ekonomiste Benita Imbovica – 10 000, bet valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjebs un izpilddirektors Leons Ptičkins 6000 latu katrs. 2011. un 2012.gadā šīs algas pakāpeniski ir samazinātas.

Tāpat pastāv aizdomas, ka “Liepājas metalurgs” ir iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmās caur Polijas firmām, kurām pārdod gatavos metālizstrādājumus. To, ka uzņēmuma sadarbības partneri tiek turēti aizdomās par krāpniecību, apliecinot Polijas nodokļu administrācija. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem deklarējis, ka nodarbojas nevis ar metāla, bet gan ar apģērbu tirdzniecību.

Aprīlī uzņēmumam jāatdod 4 miljonu lati Itālijas bankai “Unicredit”. Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši nē. Turklāt saskaņā ar līgumu banka jebkurā brīdī var pieprasīt visu 51 miljonu atgriešanu, ja rodas citi parādi. Un tādi piemēri ir. Uzņēmums ir kavējis 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu “SEB” un “Citadeles bankai”. Tā kā itāļu kredītu ir garantējusi Latvijas valsts, ir iespējams 51 miljonu cirtiens budžetā.

Uzņēmumam neveicas sarunas ar “Latvenergo”, kuram parādā ir 8 miljonus. No energokoncerna saņemta prasība tos samaksāt līdz 28.martam, pretējā gadījumā pret metalurgu tiesā tikšot iesniegts maksātnespējas pieprasījums.

Vēl jāpieskaita 13 miljonu parāds metāla iepircējam “Stemcor” un dažādas summas vietējiem uzņēmumiem. Kopējie parādi 104 miljoni. Uzņēmuma sagatavotais glābšanas plāns paredz atlikt parādu atdošanu un palielināt valsts garantijas. Rūpnīca no valsts prasa atļauju pagaidām nemaksāt Latvenergo 17 miljonus, palīdzēt samaksāt itāļu bankai UniCredit 11 miljonus, kā arī izsniegt valsts garantijas par vēl 18 miljoniem latu. Uzņēmums arī ierosina aizliegt metāllūžņu izvešanu no valsts, lai tie par lētu cenu nonāktu tikai Liepājā.

Jau ziņots, ka starptautiskā auditorkompānija SIA “Ernst&Young Baltic”, veicot padziļināto finanšu auditu AS “Liepājas metalurgs”, nav konstatējusi tiešas krāpniecības pazīmes uzņēmuma darbībā, aģentūru LETA informēja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Tomēr auditori savā ziņojumā norāda uz daudzām nepilnībām uzņēmuma darbībā.

Plašāku informāciju par ziņojuma saturu Valsts kase gan nesniedz, jo tas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Ziņojumu paredzēts virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Pēc tam, kad valdība būs iepazinusies ar ziņojumā atspoguļoto informāciju, būs zināms arī publiskojamās informācijas saturs.

Auditorkompānija ziņojumu iesniedza pagājušajā piektdienā, 15.martā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja, ka jautājums par “Liepājas metalurgu” Ministru kabinetā, visticamāk, tiks skatīts nākamnedēļ un komentāri par auditoru ziņojumu tiks sniegti vēlāk. “Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka, ja nav secinātas tiešas krāpniecības pazīmes vai tamlīdzīgi, tas atvieglo lēmuma pieņemšanu,” bilda premjers.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) 13.februārī noslēdza līgumu ar starptautisko auditorkompāniju SIA “Ernst&Young Baltic” par padziļinātas finanšu analīzes veikšanu AS “Liepājas metalurgs”.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp “Liepājas metalurgu” un “UniCredit S.p.A”. Uz šā gada 25.janvāri izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

Patlaban “Liepājas metalurgs” saistībā ar valsts galvojumu un valsts galvotā aizdevuma līgumu savas saistības pilda savlaicīgi un pilnā apmērā. FM jau pērn sāka sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju – aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām.

Lēmums par padziļināta finanšu audita veikšanu uzņēmumā pieņemts pēc tam, kad ”Liepājas metalurgs” paziņoja par atteikšanos maksāt obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas ir daļa no elektroenerģijas tarifa. Uzņēmums norādīja, ka augošais OIK maksājums katastrofāli ietekmē finansiālo stāvokli, tāpēc nolemts OIK daļu nemaksāt un šo summu novirzīt saistību dzēšanai.

LETA