No atvēlētajiem 20 gadiem Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai rit jau piecpadsmitais.

Tātad trīs ceturtdaļas paredzētā laika ir pagājušas, bet līdz SEZ darbības beigām vēl daudz kas jāpaspēj. Liepājas pašvaldības un SEZ pārstāvji cer, ka SEZ termiņu izdosies pagarināt, un sāk tam jau gatavoties. Bet vai Liepājas SEZ izveide sevi attaisnojusi un sniegusi pilsētai jūtamu labumu? 

Liepājas Speciālā ekonomiskā ir zona izveidota uz divdesmit gadiem – no 1997. gada 1. marta līdz 2017. gada 1. martam. SEZ aizņem Liepājas lielāko daļu – aptuveni 65 procentus pilsētas teritorijas jeb 3739 hektārus, kur ietilpst Liepājas osta 1182 hektāru, Liepājas starptautiskā lidosta 251 hektāra, pilsētas industriālā teritorija 543 hektāru un bijušās Karostas militārās bāzes teritorija 1763 hektāru platībā.

Galvenais arguments, izveidojot Liepājas SEZ, bija tāds, ka uzņēmumiem nodokļu atlaides radīs labvēlīgāku vidi attīstībai, zona būs pievilcīgs faktors ārzemju investoriem, kas, ienākot ar savu naudu un veidojot ražotnes, palīdzēs atveseļot pilsētu.

Toreiz, kad izveidoja SEZ, liepājnieki gan vēl neko nezināja par speciālajām zonām, viens otrs tikai bija dzirdējis par beznodokļu zonu, piemēram, Honkongā, kas ļāva tai neredzēti strauji uzplaukt. Kaut arī lielas ilūzijas par vietējo zonu cilvēki neloloja, tomēr tika gaidītas labas lietas – ražošanas attīstība, darbs, labklājība iedzīvotājiem, pilsētas ekonomiskā izaugsme.

Pašlaik, kad Liepājas Speciālā ekonomiskā zona trīs ceturtdaļas sava laika ir aizvadījusi, SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš ar paveikto ir apmierināts.

Tomēr pārvaldnieks arī atzīst, ka ne viss veicies tik gludi, kā iepriekš domāts. 

Kopš Liepājas SEZ izveides 1997. gadā Liepājai un SEZ, tāpat kā visai valstij, ir bijuši gan augšupejas, gan lejupslīdes periodi. Taču pērn situācija atkal stabilizējusies. 

Pašlaik Liepājas SEZ statusā darbojas 33 kapitālsabiedrības, kas 2010. gadā kopumā veikušas investīcijas 5,132 miljonu latu apmērā, radot jaunas darba vietas un palielinot eksporta produkcijas un pakalpojumu apjomu. Kopš Liepājas SEZ izveidošanas kapitālsabiedrības piesaista ārvalstu kapitālu (investīcijas) no Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas u. c.

2010. gadā Liepājas SEZ kapitālsabiedrībās tika nodarbināti 1403 darbinieki. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn skaits palielinājies par 22 darba vietām. Liepājas SEZ kapitālsabiedrībās vidējā bruto alga uzrādīta 480,11 latu, kas svārstās robežās no 140 līdz 1137 latiem mēnesī. 

Tuvojoties 2017. gadam, SEZ pārvaldei jābūt skaidrai vīzijai par situāciju, kāda būs pēc SEZ darbības izbeigšanas. G. Krieviņš nenoliedz, ka pārvaldē apsver iespēju par SEZ darbības pagarināšanu. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. jūnija numurā.
 #kvards-20110625-03#