liepajniekiem.lv
Blakus esošajam atkritumu kalnam austrumu virzienā veidos jaunu vietu, kur apglabāt visu to, ko nav iespējams pārstrādāt.
Vēl “Liepājas RAS” īstenos apjomīgu attīstības projektu, uzlabojot gan infrastruktūru, gan datu uzskaiti un vides izglītību.
Secinājumi vēl jāpagaida
Sadzīves atkritumu apglabāšanas krātuve paredzēta aptuveni 4,8 ha liela, ar lietderīgo ietilpību līdz 500 000 tonnām.
Taps arī jauns kompostēšanas laukums 1 ha platībā. Izbūvēs piebraucamos ceļus, inženierkomunikācijas.
Jaunā krātuve nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas kapacitāti vismaz nākamajiem 25 gadiem.
“Liepājas RAS” saņēmusi Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu paredzētajai darbībai.
Prognozēts, ka poligonā apglabājamo atkritumu daudzums līdz 2035. gadam jāsamazina līdz 4000 tonnām gadā.
Vērtēts, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) rūpnīcā pārstrādājamo atkritumu daudzums varētu sasniegt līdz 21 000 tonnu gadā.
Vai prognozes ir reālas – vai atkritumu šķirošana, tai skaitā bioloģisko atkritumu nodalīšana un pārstrāde uz vietas rūpnīcā, pietiekami samazina kalnā noglabājamo apjomu?
Apglabāto atkritumu apjoms nesniedz uzskatāmu tendenci, jo 2023. un 2024. gadu būtiski ietekmēja Valsts vides dienesta (VVD) pieņemtie lēmumi, stāsta “Liepājas RAS” vides pārvaldības vadošā speciāliste Aija Štāle.
“Tie bija grozījumi “Liepājas RAS” piesārņojošās darbības atļaujā, ar kuriem VVD sašaurināja poligona tehnoloģiskajām vajadzībām – ikdienas pārsegumam un krātuves brauktuves uzturēšanai – izmantojamo atkritumu klāstu.
Ja līdz tam ikdienas pārsegumam izmantojām, piemēram, sasmalcinātu koksni, kas tiek atlasīta no dažādiem atkritumiem, un krātuves brauktuves uzturēšanai – atkritumus, kas radušies no būvniecības atkritumu šķirošanas, tad
ar piesārņojošās atļaujas grozījumiem šos atkritumus šādam mērķim vairs nevarēja izmantot un tie bija jāapglabā,”
viņa skaidro.
Vienlaikus šā gada pirmā pusgada datos redzams, ka apglabājamo atkritumu apjoms ir krietni samazinājies.
To ietekmē pārstrādei nodoto atkritumu apjoma palielinājums, kas jau pusgada laikā sasniedz un pat pārsniedz pēdējo gadu pārstrādei nodoto atkritumu apjomu.
Kopējais pārstrādāto bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms ir atkarīgs no poligonā ievestā apjoma, ko lielākoties veido dārzu un parku atkritumi un kuru būtiski ietekmē jaunu kompostēšanas laukumu izveide Liepājā.
“Pēc datiem var redzēt, ka poligonā ievestais nešķirotu sadzīves atkritumu apjoms samazinās, tomēr to ietekmē ne tikai dalītās bioloģijas vākšana, bet arī citu dalīti vākto atkritumu nošķirošana, depozīts, iedzīvotāju skaits un paradumi, turklāt, kā zināms,
dalītās bioloģijas vākšana uzsākta tikai 2024. gadā, līdz ar to secinājumi un tendences tās ietekmi uz kopējo sadzīves atkritumu apjomu pāris gadus vēl jāpagaida,”
norāda A. Štāle.
Pēc operatoru sniegtās informācijas, 2024. gadā par bioloģisko atkritumu konteineriem noslēgti vairāk nekā 4% līgumu, bet šogad pirmajā ceturksnī uzstādīto konteineru skaits reģionā ir palielinājies par 24% un otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, bioloģijas konteineru skaits pieaudzis par 9%.
Pirks šķirošanas rūpnīcu
“Dalītās bioloģijas vākšana dod labumu un paplašinās, kaut arī nedaudz,” uzsver “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.
“Apjomi nav lieli, 40–50 tonnas gadā no viena operatora, ap divsimt tonnu gadā tīrā bioloģija brūnajos konteineros ienāk. Taču galvenais labums –
ar bioloģiskajiem atkritumiem netiek sašmucēti pārējie un tos var labāk pāršķirot un atgriezt apritē kā izejvielas.
Tas ir stikls, plastmasa un viss, ko šķirošanas cehā var atšķirot nost.”
Nešķiroto atkritumu apjoms šogad pirmajā pusgadā samazinājies par astoņiem procentiem, bet tīrā iepakojuma apjoms no dzeltenajiem konteineriem ir palielinājies par padsmit procentiem.
N. Niedols domā, tas tāpēc, ka Liepājā tagad divās iedzīvotājiem ērtās vietās ierīkoti šķiroto atkritumu laukumi.
Arī “Liepājas RAS” valdes loceklis ir pārliecināts, ka kalnā apglabājamo gružu apjoma samazināšanas mērķis – 10 procenti no radītajiem atkritumiem 2035. gadā – ir sasniedzams.
“Esam atraduši realizāciju tā saucamajai vieglajai frakcijai – maisiņiem, kurus šķirošanas cehā nošķiro no kopējās plūsmas.
Prognozēju, ka šogad apglabās apmēram 20 procentus no poligonā ievestajiem atkritumiem,”
viņš saka.
Sarežģījumus rada tas, ka Eiropas Savienības un Latvijas mērķis ir apglabāt desmit procentus no saražotajiem atkritumiem, ne no apjoma, ko ieved un nodod poligonā.
“Saražoto atkritumu apjoms pie mums nav pat nodefinēts. Kā to mērīt, kas nenonāk līdz poligoniem? Kopā ar ministriju un Pašvaldību savienību cīnāmies, lai tiktu pie izejas datiem,” pauž N. Niedols.
Netiek uzskaitīti ne šķirotie atkritumi, kurus lielveikali paši nodod pārstrādei, ne depozīta sistēmas apjomi, ne arī zaļie atkritumi, kurus iedzīvotāji kompostē mājās.
Cik cilvēku kompostē mājās, dati ir, jo, slēdzot gružu izvešanas līgumu, ir jānorāda, vai veic mājkompostēšanu, taču nav iespējams pateikt, cik tonnu tur nonāk.
SIA “Liepājas RAS” īstenos projektu, kas nodrošinās efektīvu un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, un pieteicies Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) finansējuma saņemšanai.
Galvenās aktivitātes ir reģiona atkritumu plūsmu uzskaites informācijas sistēmas izveide, lai varētu objektīvi apkopot datus, vides izglītības centrs atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas varētu tapt Zirgu salā, un nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība.
“Liepājas RAS” vēlas iegādāties ekspluatācijā esošu rūpnīcu un šķirošanas iekārtas no SIA “Eco Baltia vide”, lai ar KF 85% finansējuma atbalstu pārbūvētu un modernizētu.
Tiks izveidota “divi – vienā” šķirošanas līnija, kas spēs efektīvi apstrādāt gan nešķirotus sadzīves atkritumus, gan dalīti vāktos atkritumus.
Projekta kopējais finansējums ir 8,5 miljoni eiro, no kuriem 7 miljoni ir KF finansējums, bet 1,5 miljoni eiro – “Liepājas RAS” finansējums vai kredītresursi.
“Kā tas ietekmēs iedzīvotāju maku? Ietekmēs tarifu,” informējot par projektu Liepājas domes deputātus, teica N. Niedols.
“Veicot rūpnīcas modernizāciju, mēs tiekam pie zemāka tarifa iedzīvotājiem.”
Uzziņai
Atkritumu apjoms poligonā “Ķīvītes” (tonnas)
| Gads | Ievesti nešķiroti sadzīves atkritumi | Kopā apglabāti | Nodoti pārstrādei | Pārstrādāti bioloģiskie atkritumi |
| 2022. | 29 560 | 13 222 | 3455 | 17 049 |
| 2023. | 28 601 | 14 194 | 3258 | 16 880 |
| 2024. | 27 661 | 18 132 | 4138 | 14 623 |
| 2025., 1. pusgads | 12 614 | 4584 | 3885 | 8083 |
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
