Nemitīgas bažas, neticība valdībai par lata stabilitāti ir tie iemesli, kuru dēļ pēdējos mēnešos cilvēki dzīvo saspringumā un bailēs par saviem jau tā ne pārāk prāviem ietaupījumiem. Un, lai arī valsts oficiāli ir paudusi nesatricināmas garantijas lata stabilitātei, daudzi savus ietaupījumus pārvērtuši eiro, lai lata devalvācijas gadījumā tie nezaudētu vērtību. Tāpat daži signāli liek domāt, ka zināmā mērā piekļuvi ārvalstu valūtai ierobežo arī dažas bankas.

Paralēli viedoklim, ka lata devalvācijas nebūs, nemitīgi izskan arī citādāks dažādu ekspertu redzējums. Piemēram “The Economist” eksperts Eidans Maktelovs ir norādījis, ka gadījumā, “ja Latvijai neizdosies pilnībā īstenot SVF prasības, lata devalvācija varētu būt vienīgais iespējamais risinājums valsts ekonomikas nostādīšanai atpakaļ uz kājām”. Arī ietekmīgais uzņēmējs Andris Šķēle izteicās, ka latu var nākties devalvēt, ja Latvija nespēs pildīt starptautiskā aizdevuma saistības. Viņš arī norādīja, ka faktiski Latvijā jau tāpat notiek devalvācija, proti, tiek devalvēti iedzīvotāju ienākumi.

Šādas diskusijas un apstākļi gan neveicina uzticību lata stabilitātei, tāpēc daudzi cilvēki savus ietaupījums katram gadījumam sākuši pārvērst eiro. Tam ir zināmas sekas, jo tagad jau eiro ir grūtāk pieejams.

Tiesa, situācija gan nav nemaz tik bēdīga, jo lielākā daļa finanšu iestāžu ārvalstu valūtai nodrošina brīvu pieeju. “Mums nekādu ierobežojumu valūtas maiņā nav,” apgalvo Hipotēku bankas Liepājas filiāles vadītājs Ints Jansons. Kas attiecas uz valūtas bumu, kas saistītas ar bažām par lata stabilitāti, I.Jansons pastāsta, ka aktīvāka eiro pirkšana bijusi novērojama pirms apmēram divām nedēļām, kas, iespējams, varēja būt saistīta ar valdības maiņu. Taču tagad situācija esot mierīga, un bez īpašas vajadzības iedzīvotāji no latiem tikt vaļā nesteidzoties.

“Ja latu kabatā nav, tad arī ne par kādu devalvāciju nav jābaidās,” smejot saka kāds Liepājas uzņēmējs, nopietni piebilstot, ka lieli naudas uzkrājumi ir tikai retajam liepājniekam. Tādēļ, ja kontā ir tikai pāris simtu latu, arī lata devalvēšanas gadījumā ļoti būtisks zaudējums nebūs, tāpēc nav vērts skriet uz banku. Cita lieta, ja uzkrājums mērojams desmitos tūkstošu.

Kas attiecas uz Latvijas bankas un valdības dievošanos, ka lats nekritīs, uzņēmējs aicina atcerēties 1995.gadu, kad bankas “Baltija” krīzes laikā toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis arī dievojās, ka visi noguldījumi esot absolūtā drošībā. Tie, kas viņam noticēja un naudu atstāja bankā, palika zaudētājos. Tieši tādēļ cilvēki jūtas nedroši un labāk nodrošinās ar stabilu valūtu.

Plašāk par lata devalvācijas iespējamību un sekām lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.marta numurā Viktora Ulberta publikācijā.