Viņš atzina, ka LAP vadība jau vairākus gadus ir centusies šai problēmai pievērst Satiksmes ministrijas amatpersonu un tā brīža satiksmes ministra uzmanību, taču reakcija, kā sacīja Kristapsons, “bija salīdzinoši pasīva”.

Kā informēja Kristapsons, pārvadātājiem, kas ik dienas veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja-Rīga-Liepāja, ir licence, lai veiktu neregulārus pasažieru pārvadājumus, piemēram, pārvadāt ekskursantus.

“Maskējoties kā neregulārie pārvadātāji, viņi veic tādus pašus pārvadājumus kā mūsu uzņēmums, tikai nemaksā nodokļus, neievēro šoferu darba režīmu un drošības normas. Tā dēvētie mikriņi biļeti izsniedz tikai izņēmuma gadījumos, kad pasažieris ir ļoti uzstājīgs,” stāsta Kristapsons, uzsverot, ka pēdējos gados šādu konkurentu skaits ir pieaudzis. Viņš gan nelegālos pārvadātājus nesauc par konkurentiem, uzsverot, ka “tāda konkurence ir stipri izkropļota” un konkurenti var būt tad, ja ir vienādi spēles noteikumi.

LAP vadītājs atzīst, ka nelegālie pārvadātāji uzņēmumam atņem daļu peļņas. Kristapsona aprēķini liecina, ka ik dienas 10 “mikriņi” ar desmit pasažieriem divas reizes dienā kursē no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ, legālajiem pārvadātājiem gadā radot aptuveni miljons latu zaudējumus.

“”Mikriņi” piebrauc pie pasažiera mājas un nogādā viņu tuvāk galamērķim nekā mūsu autobusi,” nelegālo pārvadātāju priekšrocības, kuru dēļ pasažieri izmanto viņu pakalpojumus, uzskaita Kristapsons. “Viņi izmanto likuma nepilnības un trūkumus. Mūsu uzņēmuma autobusiem ir jābrauc pēc grafika, stingri ievērojot maršrutu, bet “mikriņi” piestāj pie konkrētā pasažiera mājvietas un aizved krietni tuvāk galamērķim. Viņi dara to, ko mēs nedrīkstam darīt,” sacīja Kristapsons. Viņš ar nožēlu atzīst, ka savulaik, kad LAP vēlējies ieviest līdzīgu pakalpojumu, no Latvijas Autotransporta direkcijas saņemts atteikums.

Kā vienu no galvenajiem nelegālo pārvadātāju trūkumiem Kristapsons min drošību. LAP ļoti stingri kontrolējot šoferu darba režīmu. “Tā ir viena no galvenajām lietām, kurai arī Eiropā pievērš ļoti lielu uzmanību. Šoferim pie stūres ir jābūt možam. Zinu, ka “mikriņu” šoferi nereti dienā nobrauc divus reisus uz Rīgu. Tas nozīmē, ka šoferis darbā pavada nevis astoņas, bet daudz vairāk stundu. Otrajā reisā pastāv liela iespēja, ka vadītājs pie stūres var aizmigt vai noguruma dēļ notikt kaut kas cits nelabs,” uzsver Kristapsons. Viņaprāt, par nelegālo pārvadātāju pārdrošo braukšanas stilu savs stāsts būtu ikvienam pasažierim, kurš ar tiem braucis, kā arī autovadītājiem, kuri ikdienā dodas uz Rīgu.

LAP vadība jau vairākus gadus iespēju robežās cenšoties pievērst Satiksmes ministrijas amatpersonu un satiksmes ministru uzmanību šai problēmai, taču “reakcija ir bijusi salīdzinoši pasīva”. Būtiski uzlabojumi nav manāmi arī kopš pavasarī nomainījušies pārvadātāju kontrolētāji. Līdz šī gada aprīlim šis uzdevums bija uzticēts autotransporta inspekcijai, bet tagad to dara Valsts policija.

LETA