Izlasot laikrakstā “Kurzemes Vārds” publikāciju par to, ka Vilmārs Bogdanovs, pēc Daiņa Keidāna vārdiem, viltojot dokumentus, esot pārņēmis varu uzņēmumā “Celtniecības materiālu centrs”, darbiniekiem bijis liels pārsteigums. Jo līdz šim abi kungi uztverti kā priekšnieki, abiem esot atskaitījušies un, ja kas noticis, lūguši palīdzību.

Uzrunājot “CMC” darījuma partnerus, dažviet D. Keidānu nemaz nepazīst, jo vienmēr lietas kārtojis V. Bogdanovs, kas arī uztverts kā “CMC” īpašnieks, lai gan līgumos lasāms D. Keidāna vārds.

Abus pazīst kā priekšniekus

“Biju ļoti pārsteigta,” pēc publikācijas izlasīšanas “Kurzemes Vārdam” sacīja kāda ilggadēja “CMC” darbiniece, vēloties palikt anonīma. Sieviete, kā arī vēl citi, noliedza D. Keidāna sacīto, ka V. Bogdanovs uzņēmumam bijis svešs cilvēks, ka viņam ar uzņēmumu nav bijis nekāda sakara. Viņa pastāsta, ka faktiski uzņēmums piederot Vilmāram, bet dažādu apstākļu dēļ daļas pārrakstītas Dainim. Turklāt pats Dainis ne vienu reizi vien esot teicis, ka pieņemts darbā gluži tāpat kā visi pārējie darbinieki.

Kad sieviete pirms vairākiem gadiem stājusies darbā, pārrunās esot piedalījušies abi. Un gan V. Bogdanovu, gan D. Keidānu vienmēr uztvērusi kā priekšniekus. Izpildījusi kā vienas, tā otras puses dotos rīkojumus. Lūdzot raksturot vīriešu attiecības pirms konflikta sākuma, sieviete sacīja, ka tās esot bijušas koleģiālas, labas. Esot grūti pateikt, kurā brīdī tās sabojājušās. “2009. gadā svinējām “CMC” desmit gadu jubileju. Viss šķita kārtībā. Drīz pēc tam kaut kas notika,” atminas darbiniece. Iespējams, kaut ko iespaidojis krīzes laiks. Varbūt, pārskatos redzot, ka rādītāji iet uz leju, V. Bogdanovs uz D. Keidānu izdarījis spiedienu, prasījis, kas notiek.

To, ka V. Bogdanovs uzņēmumā aktīvi līdzdarbojies visu laiku, apliecina darbinieces teiktais, ka ikdienišķi jautājumi risināti tieši ar viņu. “Katrā gadījumā viņi visu laiku strādāja kopā. Nevar teikt, ka tikai viens no viņiem,” norāda sieviete.

Kāda cita darbiniece “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka mēģinājums izlikt D. Keidānu no telpām, neatbilstot patiesībai. Noticis gluži otrādi. Telpās nav varējusi tikt “CMC” veikala pārdevēja un V. Bogdanovam piederošā uzņēmuma “Balex Metal Kurzeme” veikala  darbinieki. Pērn 3. oktobra rītā viņus pie veikala durvīm Brīvības ielā sagaidījis pats D. Keidāns ar apsardzi, sakot, ka iekšā nevarot iet un vispār varot iet mājās. Turklāt kāds durvju slēdzenē bija iebāzis nagliņu, lai tās nevarētu atslēgt. Dienu vēlāk gan “CMC” veikals bijis vaļā, un uzreiz taisīta inventarizācija.

Darbiniece, kas Daini pazīstot no tiem laikiem, kad viņš atnācis strādāt uz “CMC” par pārdevēju, atminas, ka viņš bijis ar apgriezieniem, mācējis labi strādāt, un V. Bogdanovs to ievērojis. Iecēlis Daini par priekšnieku, bet pats pagājis malā, sakot, ka vairāk nodarbošoties ar celtniecību, skārdniekdarbiem. Taču Vilmārs vienmēr esot bijis klāt, tādējādi strādāts ar abiem vīriešiem.

Kas ir Dainis Keidāns?

Uzzinām, ka no 2001. vai 2002. gada līdz 2010. gada 18. novembrim zvērināta advokāte Irēna Kibelko kopā ar kolēģi Guntu Gulbi no SIA “CMC” nomājusi telpas K. Valdemāra ielā 1. “Atceros pirmo reizi, kad tikāmies. Pēc tam man darīšana bijusi tikai ar Bogdanova kungu,” stāsta I. Kibelko, vēlreiz apliecinot, ka viņš dzīvē bijis viens no “CMC” īpašniekiem. Tam, kas rakstīts līgumā – D. Keidāns vai V. Bogdanovs – advokāte nav pievērsusi uzmanību. Vien pārskatījusi, vai viss atbilst saturam. “Mani neinteresēja iekšējās lietas. Zināju, ka viņu ir trīs, bet kurš ko dara, nejautāju,” atzina I. Kibelko, tāpēc neko plašāk par abu attiecībām nevarot pastāstīt. Jāpiebilst, ka, dibinot “CMC”, sākotnēji bijis iesaistīts vēl viens vīrietis, taču īsu brīdi. No K. Valdemāra ielas advokāte pārcēlusies uz Avotu ielu, jo konstatējusi, ka rēķini paliek dārgāki, ticis aprēķināts vairāk par siltumu. Un, kad ar D. Keidānu tikušies, lai to pārrunātu, sadarbībai pielikts punkts.

D. Keidāns uz nepatīkamas nots šķīries ar vēl kādu sadarbības partneri, kurš no “CMC” īrējis telpas. Šī un vēl citu iemeslu dēļ, runājot ar “Kurzemes Vārdu”, viņa vēlējās palikt anonīma. “Nesaprotu, līdz šim esi koleģiāli strādājis, pārskrienot “melnam kaķim”, dari visu, lai otru, tautas valodā runājot, aplietu ar sūdu spaini. Vilmārs nekad mani nav uzmetis, ja ko apsolīja, to izdarīja, uz viņu var paļauties,” līdzšinējo sadarbību ar V. Bogdanovu raksturoja sieviete. Esot bijis viegli strādāt. Līdzīgi kā gadījumā ar I. Kibelko, īres līgumā minēts D. Keidāna vārds, taču praktiskā sadarbība dzīvē notikusi tikai ar V. Bogdanovu. Par D. Keidāna eksistenci vēl vairāki cilvēki uzzinājuši tikai no publikācijas laikrakstā, jo līdz tam uzskatījuši, ka īpašnieks ir tikai V. Bogdanovs.

Jautājot Dainim, kāpēc tā vajadzējis darīt, skaļi klāstīt nepatiesību, viņš sievietei esot atbildējis, ka varot pazaudēt visu. “Nekā nebūs!” viņš paziņojis, iesākto turpināšot. “Kad izlasīju rakstu, man nebija ko teikt. Kā saka, bez komentāriem,” atzinās sieviete, uzskatot šādu rīcību par zemisku.

Bija vai nebija vienošanās?

No aptaujātajiem cilvēkiem var noprast, ka bieži vien Dainis Keidāns kā “CMC” saimnieks bijis tikai uz papīra, bet varas grožus turējis V. Bogdanovs. Taču neviens tomēr neapstrīd Keidāna teikto, ka viņš ir “CMC” īpašnieks, un par to liecina arī dokumenti. Un šādā gadījumā, raugoties no juridiskā viedokļa, viņš ir atzīstams par vienīgo “CMC” īpašnieku, ja otrs uzņēmuma dalībnieks rakstiski apstiprinājis savu izstāšanos, daļas pārdodot vai atdodot otram. Zvērināta advokāta Ināra Freidenfelde atzīst, ka ne uz ko nevar pretendēt, ja pēc izstāšanās no dalībniekiem nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības. “Ja izstumšana no uzņēmuma nav notikusi viltus ceļā, maldu ceļā vai spaidu kārtā, bet cilvēks pēc savas brīvas gribas to atstājis, tad taisnība ir tam, kas ir uz papīra,” norāda I. Freidenfelde. Tāpēc viņai nav īsti saprotams, kāpēc sarežģīt uzņēmuma sagrābšanu, ja tāds ir mērķis. “Tur ir durvis, vairāk manā firmā nerādies,” – kaut vai ar šādiem vārdiem varot atbrīvoties no nevēlamās personas, un likumīgi viss būtu tīrs.

Uzņēmumu reģistra izziņā redzams, ka SIA “Celtniecības materiālu centrs” reģistrēts 1999. gada 16. aprīlī. Dalībnieki: Vilmārs Bogdanovs ar astoņām kapitāldaļām un Dainis Keidāns ar divām kapitāldaļām. Bet jau 2000. gada 3. novembrī situācija ir mainījusies. D. Keidāns ir 152 kapitāldaļu turētājs, bet V. Bogdanovs – astoņu. Tā paša gada 29. decembrī V. Bogdanova vārds vispār vairs nefigurē, D. Keidāns kļuvis par 160 kapitāldaļu turētāju. 2004. gadā D. Keidānam jau ir 500 kapitāldaļu.

Iespējams, uz jautājumu, kāpēc D. Keidānam pārrakstītas V. Bogdanova kapitāldaļas, atbilde meklējama 2000. gada tiesas procesā pret V. Bogdanovu saistībā ar viņa uzņēmumu “Lībietis”, kuru, atzīstot par maksātnespējīgu, kreditoriem nodarīti zaudējumi vairāku tūkstošu latu vērtībā. Lai nekaitētu “CMC”, V. Bogdanovs apgalvo, ka izstājies, noslēdzot rakstisku vienošanos ar D. Keidānu. Jāpiebilst, ka uzņēmums “CMC” nodarbojas ar celtniecības un apdares materiālu tirdzniecību. Ir četri veikali: trīs – Liepājā un viens – Grobiņā. No darbinieku sacītā var secināt, ka Keidāna pārziņā bijusi tirdzniecība, darīšanas ar papīriem, naudas iekasēšana, viņš parakstījis līgumus, uzmanījis veikalu vadītāju darbu. Savukārt V. Bogdanovs nodarbojies ar nekustamajiem īpašumiem, kas bijuši “CMC” pārziņā.

Taču D. Keidāns pats noliedz, ka ar V. Bogdanovu būtu noslēgta kāda vienošanās. Tāpat viņš neesot kārtojis nekādus saimnieciskos jautājumus. “Viņam vienkārši patīk grozīties pa priekšu, visiem stāstot, ka “”CMC” pieder man, es esmu saimnieks”. Vilmārs Bogdanovs pats no manis saviem uzņēmumiem nomāja telpas,” norāda D. Keidāns. “Ja viņš saka, ka bijis klāt [darījumu slēgšanā], apskatieties, vai ir kaut viens dokuments, ko viņš ir parakstījis “CMC” vārdā.” Tā esot tikai runāšana. Un ar I. Kibelko D. Keidāns pats esot risinājis visus jautājumus. Kāpēc viņa apgalvojot pretējo, D. Keidānam esot grūti pateikt, iespējams, tāpēc, ka viņa ir Vilmāra bijusī klasesbiedrene, viņš pie viņas gājis, apjautājies, kā iet, vai ir silti utt. Atkal kārtējo reizi pagrozījies.

“Ja arī kāds aizvainojums [starp abiem] būtu bijis, par to būtu jārunā, nevis jānodarbojas ar kriminālām darbībām, aiz muguras viltojot dokumentus. Tā lietas nekārto,” uzsver D. Keidāns, atkārtoti noliedzot, ka pats būtu iedevis V. Bogdanovam dokumentus, ko iesniegt Uzņēmumu reģistrā. “Kāpēc? Lai pēc tam uzņēmums aizietu postā.”

No drošiem avotiem “Kurzemes Vārdam” zināms, ka viens no abu vīriešu nesaskaņu cēloņiem ir pirms trim gadiem uzņēmumā “CMC” konstatētais iztrūkums – vairāk nekā 30 tūkstoši latu. D. Keidāns esot lūdzis laiku, lai šo lietu sakārtotu, V. Bogdanovs piekritis. Jāatzīmē, ka D. Keidāns uzņēmumā ieguldījis vairāk nekā 205 tūkstošus latu no saviem līdzekļiem, tādējādi nostiprinot uzņēmumā savas pozīcijas un ietekmi. Gadījumā, ja viņš tiktu izstumts, kā kreditoram būtu tiesības pieteikt uzņēmuma maksātnespēju.

Taču šādu rīcību – nepatiesu ziņu sniegšanu policijai, preču piegādātājiem un plašsaziņas līdzekļiem – no D. Keidāna puses V. Bogdanovs neesot gaidījis. Dienā, kad devies uz Uzņēmumu reģistru, V. Bogdanovs iesniedzis paša D. Keidāna iedotos dokumentus, nezinot, ka tas ir “dinamīts ar pulti”.

Tā kā pašlaik norit izmeklēšana, pats V. Bogdanovs “Kurzemes Vārdam” neko nevēlējās komentēt, vien atzīst, ka jūtas apkrāpts, nogrūsts malā un viss risinoties kā lētā seriālā.

Ligita Kupčus