Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes. Nozares līdera pozīcijas arī pērn saglabājis AS “Liepājas metalurgs”, secināts “Lursoft” un laikraksta “Dienas bizness” kopīgi veidotā izdevumā TOP 500.

To apliecina arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Viļņa Rantiņa teiktais, kurš atzinis, ka nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008.gada rekordgada 2009.gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010.gadā un vēl jo vairāk pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme.

Lursoft pētījumā par metālapstrādes nozares uzņēmumu attīstību uzskatāmi redzams, ka aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj.Ls. Arī 2011.gadā, tāpat kā citus gadus, absolūts nozares līderis bijis AS “Liepājas metalurgs“, kura apgrozījums sasniedzis 206,14 milj.Ls, bet peļņu vedojuši 2,47 milj.Ls. Ja Latvijas vadošā metalurģijas uzņēmuma apgrozījumu salīdzina ar krīzes piemeklētā 2009.gada rādītājiem, kad tā apgrozījums bijis 159,39 milj.Ls, tad trīs gadu laikā panāktais apgrozījuma pieaugums veido teju 30%. To, ka “Liepājas metalurgs” ir būtisks spēlētājs ne tikai Liepājas pilsētas ekonomikas attīstībā, bet arī valstī kopumā, norāda arī fakts, ka 2011.gadā uzņēmumā nodarbināti 2 195 darbinieki. Pērn “Liepājas metalurgs“ bijis 13.lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma.

Par 2011. gada metālapstrādes nozares veiksmes stāstu liecina ne tikai ievērojamais apgrozījuma kāpums, bet arī fakts, ka pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu.

Kā liecina “Lursoft” pētījuma dati, metālapstrādes TOP uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009.gadā sasnieguši pat 17,00 milj.Ls, 2010.gadā samazinoties līdz 8,26 milj.Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj.Ls lielu peļņu.

80% no nozarē saražotā tiek eksportēti

Metālapstrāde ir nozare, kas izteikti orientēta uz eksportu. Kā minēts arī asociācijas ziņojumā, vidēji ap 80% no saražotās nozares produkcijas tiek eksportēts. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs V. Rantiņš min, ka krīze daudziem nozares uzņēmumiem likusi aizdomāties par noieta tirgu diversifikāciju. “Tieši krīzes rezultātā tika meklēti sākotnēji pat visai eksotiski noieta tirgi, kas gan tagad uzņēmējiem ļāvis kļūt imūnākiem pret kāda viena atsevišķa tirgus vai darījuma partnera ekonomisko situāciju vai pat kaprīzēm. ” Tomēr, neskatoties uz veikto diversifikāciju, Latvijas metālapstrādes uzņēmumu galvenie produkcijas noieta tirgi ir Baltijas valstis, Vācija, Krievija un Ziemeļeiropa. Asociācijas veiktajā ikgadējā nozares apkopojumā minēts, ka teju 70% no visas produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienībā. To, ka Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem nozīmīgi partneri ir Baltijas valstis, uzskatāmi redzams arī grafikā – 15% no visa nozares eksporta nonāk Lietuvā, savukārt 12% – Igaunijā.

TOP 10 metālapstrādes uzņēmumi 2011.gadā

Informāciju sagatavoja: Indra Jansone, “Lursoft”