Mazinās atkarība no tranzītkravām

Iepriekš ostā septiņu miljonu tonnu atzīme pārsniegta vien 2012., 2019. un 2019. gadā, informē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība.

Aptuveni puse no pērn pārkrautajām bijušas vietējās kravas. ”Līdz ar to Liepājas ostas atkarība no tranzītkravām vairs nav tik nozīmīga,”pauž Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Joprojām visvairāk Liepājas ostā pārkrauj beramkravas, lielākoties lauksaimniecības produkciju, kam seko cements, koksnes šķelda un granulas.

2021. gadā pārkrauts 4, 724 miljoni tonnu beramkravu jeb 67 % no visām kravām.

Taču lielākais kravu apjoma pieaugums panākts ģenerālkravu (Ro-Ro, kokmateriāli, konteineri, cements) segmentā. Ar prāmi pārvadāto kravu apjoms pieaudzis par 61,7%. Tas esot saistīts ar iepriekš Liepājas SEZ un uzņēmuma ”Terrabalt” veiktajām investīcijām sauszemes infrastruktūrā, kā arī kompānijas ”Stena Line” lēmuma par prāmja līnijas reisu skaita palielinājumu.

Nupat ”Stena Line” arī paziņoja, ka 31. janvārī starp Liepāja un Trāvemindi (Vācija) kursēt prāmis ”Stena Flavia”, kas līdz šim pārvadājas kravas un pasažierus starp Ventspili un Nīneshamnu Zviedrijā. ”Stena Flavia” ir jaunāks, ātrāks un arī ietilpīgāks par prāmi ”URD”, kas līdz šim kursēja starp Liepāju un Vāciju, norādīja prāmja kompānijas pārstāve Janīna Biteniece.

Pērn augustā darbu uzsāka arī konteineru fīderlīnija Liepāja-Gdaņska, nodrošinot 124,8% pieaugumu ar konteineriem pārvadāto kravu grupā. Ģenerālkravas kopējā Liepājas ostas kravu apgrozījumā pērn sasniedz 25%, bet lejamkravas (naftas produkti, bāzes eļļas, jēlnafta, rapšu eļļa) – 8%.

”Ostas uzņēmumi aktīvi darbojas, lai piesaistītu kravas. Piemēram pagājušogad ekspluatācijā nodota liela un jauna uzņēmuma ”BTC” graudu noliktava Karostā. Tas šim uzņēmumam uzreiz ļāva palielināt kravu apjomu. Tāpat pērn jaunu noliktavu uzbūvējusi kompānija ”Ekers Stividors”. Tā gan vēl nav nodota ekspluatācijā. Attiecīgi vietā, kurš pirms dažiem gadiem krāva ogles šobrīd ir jauna noliktava, kur uzglabās citu – zaļo kurināmo jeb kokskaidu granulas,” skaidro SEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis.

Uzņēmējiem esot arī interese par perspektīvās ostas teritorijas attīstību.

U. Sesks klāsta, ka šobrīd tiek projektēts jauns terminālis dzeramā ūdens tirdzniecībai, kas es diezgan ”interesanta un cerīga attīstība”.

Piecos gados 15 ražošanas ēkas

”Pagājušais gads mums bijis veiksmīgs un aktīvs,”vērtē U. Hmieļevskis, norādot, ka SEZ teritorijā ekspluatācijā nodotas piecas jaunas ražošanas ēkas (SIA ”iCotton”, LSEZ SIA ”GF Powdercoating”, ”Dzelzsbetons MB”, ”RT Metāls” un ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” un uzsākta vēl vairāku rūpnīcu būvniecība.

Kopumā kopš 2017. gada Liepājā uzbūvētas 15 jaunas ražotnes, vēl dažas pašlaik top.

Par savas ražošanas izvietošanu SEZ teritorijā pērn paziņoja četri uzņēmumi – Dānijas mēbeļu ražotāju “Kvist Industries”, zivju pārstrādes uzņēmums ar Lietuvas kapitālu SIA “Syfud”, Somijas metālapstrādes uzņēmums ”Premekon” un Norvēģijas kapitāla uzņēmums ”Norplast Piemare”.

Pērn ar SEZ kapitālsabiedrībām noslēgti ieguldījumu līgumi par kopējā summu 8,2 miljoni eiro.

Šogad SEZ pārvlde turpināšot darbu pie vairākiem nozīmīgiem attīstības projektiem – industriālā parka izveides “Liepājas metalurgs” bijušajā teritorijā, projekta ”Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta” īstenošanas, Karostas kanāla sanācija, apgaismojuma izbūve Loču kanālā un Karostas kanālā u.c.

Veiksmīga bijusi arī jaunās Liepājas Jahtu ostas darbība. Neraugoties uz kovida pandēmiju un ierobežojumiem, pagājušajā sezonā tur apkalpotas 170 jahtas, galvenokārt no Vācijas, Polijas, Lietuvas, uzņemti arī ciemiņi no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas un citām valstīm.