Grūtībās nonākušais metālapstrādes uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs” (KVV) valstij nekādas plānus saistībā ar ierosināto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu nav iesniedzis, aģentūrai BNS sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka sarunas ar KVV pārstāvjiem notiek regulāri, tostarp par dažādiem saimnieciskiem jautājumiem, taču patlaban uzņēmums nekādus plānus saistībā ar TAP nav iesniedzis.

Vienlaikus viņš sacīja, ka PA nākamais ziņojums valdībai saistībā ar KVV jāiesniedz līdz 1.septembrim. “Tas gan būs atkarīgs no tā, kā situācija risināsies ar KVV ierosināto TAP lietu,” piebilda PA pārstāvis.

Ar Ukrainas “KVV Group” aģentūrai BNS trešdien, 13.jūlijā, sazināties neizdevās.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Liepājas tiesa nolēmusi KVV ierosināt TAP lietu. Savukārt KVV maksātnespējas lietā tiesa apturējusi tiesvedību, ņemot vērā, ka ierosināta uzņēmuma TAP lieta. KVV maksātnespēju tiesā prasīja apsardzes pakalpojumu sniedzējs “G4S Latvia”.

KVV līdz 30.augustam tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots TAP pasākumu plāns.

PA uzņēmuma “FeLM”, kuram Valsts kase cedējusi saistības pret KVV, pārstāvis Jānis Rībens jūlija sākumā aģentūrai BNS pauda, ka atbilstoši TAP procedūrai īpašniekiem ir jānāk ar risinājuma piedāvājumu. “Šobrīd mēs neesam saņēmuši jebkādu informācija, ko uzņēmuma īpašnieki ir gatavi jaunu piedāvāt. Līdz šim piedāvātie restrukturizācijas priekšlikumi pamatā ir balstījušies uz uzņēmumu īpašnieku vēlmēm saņemt speciāli uzņēmumam pielāgotas dažādas atlaides no Latvijas valsts un Latvijas valsts saistītiem uzņēmumiem, kā arī KVV vadība vairākkārt ir apstiprinājusi uzņēmuma īpašnieku nevēlēšanos investēt uzņēmumā papildu līdzekļus, lai risinātu samilzušās finanšu problēmas,” norādīja Rībens.

Tāpat vēstīts, ka PA vērtē labāko tālākas rīcības scenāriju un piedāvās to valdībai, lai valsts varētu atgūt parādu no KVV. Vienlaikus valdība saņēmusi brīdinājumu no investoru pārstāvjiem, ka var tikt rosināts starpvalstu investoru aizsardzības strīds.

“KVV Group” šogad martā pieņēma lēmumu par KVV konservāciju, atlaižot arī uzņēmuma darbiniekus, to skaidrojot ar ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas radīja šķēršļus uzņēmuma darbībai – pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, kā arī valsts nesot ieinteresēta sniegt atbalstu nozarei.

Valdība iepriekš gaidīja no KVV akcionāriem priekšlikumus uzņēmuma darbības restrukturizēšanai, taču tie neesot bijuši pietiekami kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm. Finanšu ministrija KVV pamatparādu aptuveni 61,5 miljonu eiro apmērā kopā ar blakus prasījumiem, kas bija paredzēti ar KVV noslēgtajā līgumām, cedējusi PA uzņēmumam “FeLM”. Nākamo maksājumu no KVV valstij paredzēts saņemt 2017.gadā.

Ziņots arī, ka 2014.gada 2.oktobrī parakstīja līgumu par maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas “KVV Group”, kas par “Liepājas metalurga” pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.