Izvērtējot politiķu un amatpersonu rīcību saistībā ar galvojuma piešķiršanu AS “Liepājas metalurgs” (LM), Valsts kontrole secinājusi, ka politiķi un amatpersonas galvojumu uzņēmumam centušies piešķirt par katru cenu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien žurnālistiem atzina, ka 2009.gada nogalē piešķirtais valsts galvojums LM ir spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu. “Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu,” paziņoja Krūmiņa. Tādējādi tikuši ignorēti ne tikai iespējamie riski, bet arī pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Turklāt lemjot par galvojuma piešķiršanu, nav ņemts vērā, ka uzņēmuma finansiālie rādītāji pasliktinās. Savukārt pirms kredītsaistību samaksāšanas uzņēmuma vietā pati Valsts kase ir strauji mainījusi atmaksas iespējamības pakāpi.

Valsts kontrole ir vērsusies arī Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt amatpersonu un citu iesaistīto personu atbildību galvojuma iesniegšanā, kas radījis zaudējumus valsts budžetā.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā par 2012.gada valsts budžeta izpildi secinājusi, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS “Liepājas metalurgs” vietā.

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) adresētajā ziņojumā valsts kontroliere Elita Krūmiņa cita starpā norāda, ka valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēma nav caurskatāma un izsekojama. Revīzijas laikā tika konstatēti būtiski trūkumi valsts galvojumu piešķiršanas un piešķirto galvojumu uzraudzības procesā. Šie trūkumi ir izraisījuši aizdevumu ar zemu atmaksas iespējamību būtisku pieaugumu pēdējā pusotra gada laikā un iespējamo valsts saistību apjoma (gadījumā, ja aizdevumu saņēmēji nespētu veikt aizdevumu atmaksu) pieaugumu līdz 190 miljoniem latu.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atbalsta Finanšu ministrijas ierosinājumu atteikties no šādu galvojumu piešķiršanas privātajiem komersantiem. Premjers šodien žurnālistiem atzina, ka ar valsts galvotajiem kredītiem problēmas pastāv, tāpēc ne velti Finanšu ministrija vērtē priekšlikumu atteikties no šāda veida galvojumu piešķiršanas privātajiem komersantiem. “Iepriekšējā pieredze nav bijusi īpaši iepriecinoša,” secināja Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka ideja par valsts galvojuma piešķiršanu AS “Liepājas metalurgs” radās valdībā. “Mēs redzam, ka bieži vien šāda veida valsts galvojumu piešķiršana beidzas ar problēmām,” turpināja valdības vadītājs. Tāpēc viņš atbalsta ideju, ka valsts vispār atteiktos no šāda veida galvojumiem.

Savukārt bijušais finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka nopietna uzmanība jāpievērš Valsts kases darbam. “Valsts kontroles atzinumā liela deva kritikas veltīta Valsts kasei, un tam ir jāpievērš nopietna uzmanība. Valsts kase savā atzinumā par galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam” bija sniegusi visumā pozitīvu un galvojuma izsniegšanu atbalstošu atzinumu,” sacīja Einars Repše.

Viņš piebilda, ka 2009.gadā Valsts kase bija veikusi izvērtēšanu un arī bija atbildīga par visu nepieciešamo līgumu sagatavošanu. “Tas bija Valsts kases pienākums – organizēt galvojuma izsniegšanu un sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Ja patlaban par šiem dokumentiem ir kritika, tad Valsts kasei būtu rūpīgi jāizvērtē savas procedūras un veiktais darbs,” skaidroja Repše.

Bijušais finanšu ministrs nevarēja komentēt, uz kādu politisko spiedienu norāda Valsts kontrole, norādot, ka viņam nav zināms, kuri politiķi būtu izdarījuši šādu spiedienu, taču uzsvēra, ka viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu “Liepājas metalurgam” līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu.

“Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām,” sacīja Repše.

Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme informēja, ka pabeigta LM izsniegtā valsts galvojuma ķīlas pārvērtēšana un nepatīkamu pārsteigumu neesot. Konsultāciju un audita uzņēmums “PricewaterhouseCoopers” ir pabeidzis grūtībās nonākušajam Liepājas metālapstrādes uzņēmumam “Liepājasmetalurga” izsniegtā valsts galvojuma ķīlas pārvērtēšanu, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

“Ķīlas pārvērtēšana ir veikta. Konkrētu summu es atklāt nevaru, jo tā ir sensitīva informācija, kas mums varētu kaitēt, ja nāktos ķīlu realizēt, taču varu mierināt, ka nekādu nepatīkamu pārsteigumu nebija un ar ķīlas vērtību esam apmierināti,” teica Dzelme.

Ķīlas pārvērtēšana valstij izmaksāja 137 tūkstošus latu.