Valsts kase pagājušajā nedēļā pabeigusi izvērtēt metalurģijas uzņēmuma AS “KVV Liepājas metalurgs” iesniegto restrukturizācijas plānu un šodien nosūtījusi uzņēmumam virkni oficiālu jautājumu par šo plānu, aģentūru LETA informēja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Atsaucoties uz Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu, Dzelme norādīja, ka šis plāns drīzāk esot dēvējams par uzņēmuma akcionāru vēlmju sarakstu un tajā nav neviena vērā ņemama piedāvājuma, kā uzņēmums varētu strādāt turpmāk.

“Kopējais secinājums par šo plānu nav iepriecinošs, tajā nav konstruktīvu piedāvājumu tālākām sarunām,” sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka patlaban arī vēl nav skaidrs, vai Ministru kabinets 15.martā vērtēs šo uzņēmuma plānu, taču finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ieskatā tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk.

Ministre pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka valstij savu pozīciju šajā jautājumā nepieciešams noteikt pēc iespējas ātrāk, un pauda cerību, ka par to valdība varētu spriest jau otrdien.

Viņa apliecināja, ka uzņēmuma Valsts kasē iesniegtais jaunais biznesa plāns nav sagatavots, ņemot vērā valsts intereses vai ilgtermiņa nodomus. “Arī uzņēmuma vadība gaida rīcību no mūsu puses, uzņēmuma darbība ir apturēta, un tiek gaidīts valdības verdikts,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Finanšu ministre norādīja, ka vēl arvien cer uz sadarbības iespējām ar uzņēmumu, prasot papildu informāciju un panākot abas puses apmierinošus nosacījumus.

Tāpat Reizniece-Ozola pauda, ka, iespējams, “KVV Liepājas metalurga” vadībai nav skaidra plāna, kā tikt galā ar izaicinājumiem, jo ar kompānijas piedāvātajiem pasākumiem netiek risinātas uzņēmuma ilgtermiņa problēmas. “Būtu jābūt skaidram redzējumam, kā uzņēmums gatavojas paplašināt savu produkcijas klāstu, ražot preces ar augstu pievienoto vērtību. Tas, protams ir ļoti grūti, bet ne neiespējami,” uzsvēra finanšu ministre.

Taujāta, kāpēc uzņēmums nonācis grūtībās, viņa norādīja, ka “KVV Liepājas metalurga” problēmu pamatā varētu būt apstākļu kopums – gan kopējā tirgus situācija, kas ir ļoti sarežģīta Eiropā strādājošajiem metalurģijas uzņēmumiem, gan energoizmaksas, gan tāpēc, ka Eiropa nav spējīga cīnīties ar antidempinga pasākumiem, kā arī uzņēmuma vadībai nebija pietiekamas skaidrības par vidi, kādā Latvijā būs jāstrādā.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā “KVV Liepājas metalurga” īpašnieki “KVV Group” izteica cerību, ka Valsts kase savus atzinumus par uzņēmuma sagatavoto restrukturizācijas plānu valdībā iesniegs iepriekš izziņotajā laikā – līdz 15.martam – un tie būs pietiekami pārdomāti.

“Mēs esam gatavi sniegt jebkuru papildu informāciju par uzņēmumu, tomēr ir ļoti svarīgi, lai dialogs sāktos,” piebilda Talanovs.

Jau ziņots, ka Ukrainas “KVV Group” izskata iespēju apturēt “KVV Liepājas metalurgs” darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu.

“KVV Group” vadība uzskata, ka situācijā, kad “KVV Liepājas metalurgs” jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

“KVV Liepājas metalurgs” 1.marta pēcpusdienā Valsts kasē iesniedzis uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns “KVV Liepājas metalurga” 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt “KVV Liepājas metalurga” parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Uzņēmumā veikts audits, un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA teica, ka valstij ir jāizmanto visas garantijas, ko paredz līgums ar “KVV Liepājas metalurgu”, lai nodrošinātos pret uzņēmuma saistību neizpildi. Ministre atzina, ka “KVV Liepājas metalurgs” jau labu laiku stagnē un dzīvo “pusmiega režīmā”, taču patlaban Valsts kase vērtē metalurģijas uzņēmuma iesniegto restrukturizācijas plānu.

“Restrukturizācijas plāns ir sagatavots, nevis ņemot vērā valsts intereses un uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, bet tas ir pamatā balstīts uz akcionāru interešu ievērošanu. Tas nav labs signāls uzņēmuma tālākai darbībai,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Līdz brīdim, kamēr netiks izvērtēts Valsts kasē iesniegtais AS “KVV Liepājas metalurgs” attīstības plāns, nekādi lēmumi attiecībā uz uzņēmumu netiks pieņemti, pagājušajā nedēļā norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šīs nedēļas valdības sēdē jautājumu par situāciju saistībā ar uzņēmumu nav paredzēts izskatīt, pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA teica Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Premjers uzsver, ka Valsts kasē ir iesniegts uzņēmuma attīstības plāns un, kamēr tas nav izvērtēts, nekādi lēmumi uz ultimātu pamata netiks pieņemti.