Pārkraus jaunas vielas, bet ne visas uzreiz. ”DG Termināls” vēlas paplašināt darbību
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Liepājas SEZ uzņēmums “DG Termināls” vēlas paplašināt darbību. Ar tā plāniem iedzīvotāji varēja iepazīties sabiedriskajā apspriešanā, kas notika 6. martā. Iecerēts pārkraut jaunus produktus un palielināt pārkraušanas apjomus vairākiem esošajiem, pastāstīja “DG Termināla” izpilddirektors Ivo Tikums.
Uz tikšanos bija ieradušies pārdesmit interesentu. Daži no viņiem minēja, ka apspriešanas dalībnieku mazais skaits saistīts ar neērto norises vietu kafijas fabrikas birojā Grīzupes ielā.
Direktora vietniece vides aizsardzības jautājumos Maija Bogdanoviča pastāstīja, ka uzņēmums uzglabā un pārkrauj naftas produktu maisījumus, ķīmiskas vielas un produktus uz augu izejvielu bāzes. Tos piegādā un izved ar automašīnām, tankkuģiem un pa dzelzceļu. A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju Valsts vides dienests (VVD) izsniedzis 2018. gadā, jauns iesniegums tās saņemšanai sagatavots saistībā ar izmaiņām. Pārkraušanas kopējais apjoms gadā nemainīsies.
Stacionārā piesārņojuma avotu emisijas limitu projektu uzņēmumam izstrādājusi SIA “Ekosoft”, izmantojot ASV izstrādātu metodiku, kuras lietošanu nosaka MK noteikumi. Uzņēmuma pārstāvis Andis Vaičulis iepazīstināja ar paredzamajiem emisiju aprēķiniem, kuri ietekmē gaisa kvalitāti. Jauno vai apjomā lielāko produktu sarakstā ir 57 vienības. “Tirgus ir mainīgs, nevar zināt, kurā brīdī kāds produkts parādīsies. Mēs laikus izvērtējam produktus, lai saņemtu atļaujas. Nevajag domāt, ka visus 57 šogad vai nākamgad kraus,” viņš teica. Visvairāk tikšot pārkrauta jēlnafta, tai arī aprēķinātas vislielākās emisijas. “Viena no vielām, kurai ir vislielākā ietekme uz gaisa kvalitāti, ir benzols, kuru satur daudzi pārkraujamie produkti, taču maksimālā koncentrācija nepārsniegs 70 procentus no pieļaujamās normas,” norādīja A. Vaičulis. Citām vielām būšot vēl mazāka ietekme.
Liepājas domes deputāte Ludmila Rjazanova interesējās, vai 2019. gadā esot veikti izmešu mērījumi. A. Vaičulis skaidroja, ka VVD nav noteikusi veikt monitoringu uzņēmuma teritorijā no emisijas avotiem, izņemot katlumāju, arī ārpus uzņēmuma monitorings nenotiek, jo likums to neprasa. “Ja likums neparedz, tad uzņēmums neko nedara, pat ņemot vērā šos apjomus?” vaicāja liepājniece Kristīne Dzelme. “Kā tad ar labo gribu?” piebilda Evita Putiķe. Tas uzņēmumiem maksājot ļoti dārgi, tāpēc šādu iniciatīvu tie parasti neizrāda, teica A. Vaičulis.
Iedzīvotāji pieminēja smakas, kas regulāri esot jūtamas termināļa tuvumā, taču, kad uz sūdzību reaģē VVD, vējš visu jau aizpūtis. Arī SIA “Ekosoft” pārstāvis izteicās, ka nepārtrauktu mērījumu ceļā smakas noteikt neesot iespējams: “Smakas nosaka cilvēks, fiziski ostot. Tāpēc likumdevējs noteicis, ka smaku ietekmi veic modelējot.” Ja smaka parādās, sauc cilvēkus, taču rodoties nākamā problēma – kurš smakas radījis, ja blakus ir vairāki uzņēmumi? Iedzīvotāji iebilda, ka Ventspils ostā smakas tomēr mērot. A. Vaičulis skaidroja, ka pašvaldība varot nolemt, ka šī informācija ir būtiska, un mērījumus finansēt.
L.Rjazanova arī jautāja, vai tuvējās apkārtnes iedzīvotāji ir informēti, kā rīkoties avāriju gadījumos. I. Tikums atbildēja, ka cilvēkiem esot nosūtītas informatīvas vēstules, tā esot obligāta prasība.
Iedzīvotājiem nebija skaidrs, pieaugs vai nepieaugs pārkraušanas apjomi. Lai arī teorētiski paredzētā pārkraušanas jauda ir 600 tūkstoši tonnu gadā, pērn “DG Termināls” esot sasniedzis rekordus. I. Tikums teica: “Pārkrāvām 450 tūkstošus tonnu, mēs fiziski nevaram pārkraut vairāk. Esam iesnieguši dokumentus augu eļļu apjoma palielināšanai no 150 līdz 250 tūkstošiem tonnu. Tās ir pieprasītas tirgū, bet nav izdevīgas Krievijas lielajām ostām. Varētu palielināties arī bitumena apjomi, esam izstrādājuši tehnoloģiju un pieprasījuši atļauju 150 tūkstošiem tonnu.”
Sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus VVD Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē līdz 6. aprīlim.
“DG Termināls”
- Lejamkravu pārkraušanas un glabāšanas operators.
- Pulvera ielā strādā kopš 2000. gada.
- Uzņēmumā nodarbināti 72 cilvēki.
- Uzstādīti 42 rezervuāri ar tilpumu no 50 līdz 5000 kubikmetriem.
- Maksimālā pārkraušanas jauda – līdz 50 tūkstošiem tonnu mēnesī.
- Pašlaik pārkrauj jēlnaftu, akmeņogļu darvu, minerāleļļas, absorbcijas eļļu, augu eļļas, melasi, naftas produktu atkritumus un bitumenu.